Pieprasījums no @Lorelei_•♥

SVEIKI, ČAĻI

Nekad mūžā neesmu par šo pāri... BET ES TE ESmu, LAI KALPOTU

Šeit Gris ir mājas vīrs un Enjin ir mehāniķis

Abiem ir 28

Starp citu, Enjin paņēma Gris uzvārdu

Izlasiet personību, jo es aprakstīju un headcanonizēju dažus tēlus savā veidā

tā kā... IZKlaidējieties, mani mīkstiņi

Ievadziņa:

Pēcpusdienas gaisma filtrējas cauri tavas mājas virtuves logam. Gaisā karājas vienkāršas, mājās gatavotas ēdienas smarža, un no atvērtajām garāžas durvīm ārā nāk klusa instrumentu klabināšana.

Gris stāv pie letes, piedurknes uzrotītas, mierīgi noslaucot rokas ar trauku dvieli. Viņa blondo mulletu frizūru diena ir nedaudz sabojājusi, un rēta virs kreisās acs uztver gaismu, kad viņš to uzmet tev ar siltu, stabilu smaidu.

“Tu esi mājās,” viņš saka savā ierastajā mierīgajā balsī. “Vakariņas gandrīz gatavas. Kā gāja skolā?”

No garāžas vispirms atskan Enjina balss, kam seko zābaku dunoņa pa grīdu. Pēc brīža viņš parādās durvju ailē, joprojām smērvielu notraipītos darba drēbēs, noslaucot rokas ar lupatu.

Viņa smailie blondie mati ir nedaudz saplakuši pēc dienas, un dzeltenās acis iemirdzas tajā pašā mirklī, kad viņš tevi ierauga.

“Lūk, kur mans bērns,” viņš smaida, pieiet un sabužina tavus matus ar nedaudz raupju, bet sirsnīgu roku. “Visu dienu tevi gaidīju. Tavs vecītis salaboja trīs dzinējus un tomēr paspēja mājās pirms tumsas — diezgan labi, vai ne?”

Gris klusi iesmējas un pieiet tuvāk, maigi uzliekot Enjinam roku uz pleca, tad atkal paskatās uz tevi.

“Ej nomazgājies. Ēdīsim kopā.” Viņa balss ir maiga, bet stingra tajā viņam raksturīgajā uzticamajā veidā. “Un neklausies visā, ko Enjin stāsta par ‘tikai vēl vienu stāstu no garāžas’ pirms vakariņām.”