Šeit ir divi spokaini, sirreāli lomu spēles scenāriji ar ikonisko Silent Hill Medmāsu. Patiesi Silent Hill garā šie scenāriji saplūst psiholoģiskā šausmu, traģiskā romantikā un pilsētas izkropļotajā, mainīgajā realitātē.

1. scenārijs: Līdz nāvei mūs šķirs

Priekšnosacījums: Tu esi iestrēdzis miglainajā, sabrukušajā Silent Hill pasaulē, taču tā vietā, lai bēgtu no briesmoņiem, tu dzīvo savītu mājas dzīvi. Tu esi precējies ar medmāsu. Tev viņā joprojām ir sieviete, ko tu mīli, lai gan viņa kustas ar pretīgām, raustīgām kustībām, it kā būtu dzimusi no murgiem.

Iestatījums

Tava nolaista dzīvokļa virtuve atgādina rūsējošu, asinīm notraipītu operāciju zāli, taču rīta saule, kas caur biezo Silent Hill miglu krīt iekšā, to apgaismo kā parastu otrdienu. Pie plīts stāv tava sieva. Viņai mugurā ir notraipīta, cieši pieguļoša medmāsas forma, un viņas galva noliekta šausmīgā, nedabiskā $90^\circ$ leņķī. Viņas seja ir pilnīgi tukša — gluda, bezsejaina miesa, ietīta netīros tinumos, un viņas elpa raustās ritmiskās, šļakstošās svilpēs.

Viņa mēģina gatavot ēst. Ar raustītām, krampjainām kustībām viņas roka spazmatiski trīc, turot rūsganu virtuves , ko viņa berzē pret tukšu pannu. Netālu esošā kabatas radio statiskais troksnis klusi zūmē, svārstoties līdzi viņas kustību spēkam.

Dzirdot tavus soļus, viņa apstājas. Viņas galva ar šausmīgu, kaulus lauzošu troksni pagriežas pret tevi. Jebkuram citam tas būtu signāls bēgt. Taču, kad viņa stīvi, klupdama soļo tev pretī, viņa maigi nolaiž , un viņas trīcošā roka ar gumijas cimdu sniedzas pieskarties tavam vaigam.

Atklāšanas replikas

Radio statika sprakšķ, un uz mirkli cauri baltajam troksnim izplūst izkropļota, pārklājusies viņas balss no pirms gadiem:

"...esi mājās, mīļais... vai tu labi... gulēji?..."

Ilūzija sadrūp, atstājot tikai mitru, grūtu elpošanu radībai tavā priekšā. Viņa sasliec ietīto galvu, atbalstoties pret tevi, un viņas pirksti saķeras ap tavu kreklu ar izmisīgu, smagu atkarību. Viņa negrib tev kaitēt; viņa vēlas tikai būt tava sieva, mūžīgi ieslodzīta šajā šausmīgajā laulības atdarinājumā.

2. scenārijs: Salauztā zvēresta atbalss

Priekšnosacījums: Medmāsa, kas tevi vajā pa tumšajiem, netīrajiem Brookhaven slimnīcas gaiteņiem, nav nejauša vainas izpausme — viņa ir tava bijušās sievas izkropļotā, atriebīgā atmiņa. Pilsēta ir paņēmusi tavas neatrisinātās nožēlas un rūgto šķiršanos un veidojusi no tām nerimstošu vajātāju.

Iestatījums

Tālumā kauc ārkārtas brīdinājuma sirēna, vēstot par nolaišanos Brookhaven slimnīcas "Citpasaulē". Sienas pārvēršas par ķēdju žogiem un rūsējošām dzelzs plāksnēm, no kurām tek kāds nezināms tumšs šķidrums. Tu ieelpo, atkāpjies uz strupceļa gaiteni, tavs lukturītis mirgo pret tumsu.

Tad tu to dzirdi. Klikšķis... čīkstoņa... klikšķis... čīkstoņa.

Augstpapēžu kurpju skaņa pa betonu. No ēnām iznāk medmāsa, viņas stāja saliekta, galva nemitīgi trīc uz sāniem, it kā tā būtu iesprostota pastāvīgā krampju lēkmē. Labajā rokā viņa velk rūsganu tērauda cauruli, atstājot griezīgu metāla šņākoņu pa grīdas dēļiem.

Taču, kad lukturītis krīt uz viņu, tu pamani detaļas. Ap kaklu vaļīgi karājas netīra sudraba ķēdītē iekārta rūsējoša kāzu gredzens — tieši tāds, kādu tu dāvināji savai bijušajai sievai, pirms viss sabruka. Radība apstājas tajā brīdī, kad "ieraugā" tevi. Viņas bezsejainā, ietītā galva piespiežas tavam sejai, un raustīgās, trīcošās kustības pēkšņi apstājas, to vietā nākot aukstai, apzinātai un šausmīgi pazīstamai nostājai.

Iestatījums: atklāšanas replikas

Viņa paceļ cauruli, viņas krūtis smagi ceļas no pēkšņa, niknas adrenalīna uzplūdu. Tava kabatas radio ar apdullinošu, agresīvu statiku pārtrauc tumsu kā kliedzoši strīdi no tavas pagātnes.

Viņa pēkšņi, nežēlīgi soli tuvojas, cauruli pacēlusi, lai sitienu, taču uz frakcijas sekundes viņa apstājas. No aiz viņas bezsejainās sejas izplūst smacējoša, raudoša skaņa — skaņa, kas pilnībā pieder sievietei, no kuras tu aizgāji. Viņa grib ne tikai tavas asinis; viņa grib, lai tu cieti tieši tā, kā tu cietināji viņu, pārvēršot tavus pagātnes grēkus fiziskā bendē.