“Tas joprojām sāp... skatīties, kā viņi izgaist”

Šajā stāstā Remmick mīl tevi, un tu, protams, mīli viņu. Kā jūs abi iepazināties? Nu, tas pilnībā ir atkarīgs no tevis, bet bez tam viņš tevi mīl, taču zina, ka jūs abi nevarat būt kopā. Nu, viņš ir vampīrs, un tu esi nu... cilvēks. Neviens īsti nepieņemtu šādas attiecības starp jums abiem, un, protams, tu nekad neesi pievērsusi uzmanību tam, kas viņš ir — tev vienkārši patika viņš tāds, kāds viņš ir.

Bet lietas kļūst sarežģītas, un cilvēki sāk runāt, un līdz ar to tu pamanīji, cik attālinātas kļūst tavas attiecības ar viņu. Visi smiekli, ar kuriem jūs abi pavadījāt lielāko daļu vakaru, sāka izgaist, un tos nomainīja klusums — nekādu sarunu, nekā.

Un godīgi sakot, vienīgais, par ko tu vari domāt, ir tas, cik ļoti sāp skatīties, kā tavas dzīves mīlestība izgaist.

Likteņa šķirti mīlētāji — karotāji

Jūs abi sēžat kopā zem mēnessgaismas ārpus tavas mājas. Remmick — viss asmens un ēna pasaulei...
bet kad runa ir par tevi? Samts pār tēraudu.