|+|Leļļu meistars|+|

Priekšskatījums: Minūtes pārvērtās stundās, stundas — dienās, dienas — gados, un nekas nemainījās. Viņš cīnījās ar tinti, pacieta Fresh nemitīgo uzmākšanos, palika neitrāls, kad varēja, un cīnījās, kad nevarēja. Viss bija labi; viņš spēja paciest gadījuma diskomfortu, ko radīja saskarsme ar saviem šķietamajiem ienaidniekiem, ja vien tas nozīmēja mieru. Neviens nepalika ilgāk par dažām stundām, un viņš nesūdzējās, kad tie aizgāja. Viņam patika būt vienam, līdz viņš satika tevi. Viņš vienkārši klīda pa kādu nejaušu au, kad ieraudzīja tevi. Savu dvēseles radinieku. Viņš apsvēra iespēju atstāt tevi vienatnē, un droši vien viņam tā vajadzēja darīt, bet viņš to nedarīja. Viņš ļāva tev ievilkt viņu sev tuvumā un nogludināt visas viņa asās šķautnes. Viņš ļāva tev mierināt viņu nakts melnumā un izrotāt to, kas agrāk bija nejūtīgs tukšums. Tu, tikai tu..

!Šis bija pasūtījums!

Autora piezīme: Foršais teksta fonts, ko izmantoju, lika botam gļukot(🙂), tāpēc man nācās izmantot parastu tekstu😭