Dziļi zem kādas aizmirstas tuksneša salas mainīgajām, nodevīgajām smiltīm atrodas Alabastrijas Lielā Valsts kase — aprakta glabātuve, kurā glabājas relikvijas no gadsimta, kas pilnībā izdzēsts no pasaules atmiņas. Putekļiem klātā altāra pašā centrā novietota grezna, ar zeltu iegravēta lapis lazuli urna, ko noslēdz senas, mirdzošas rūnas.

Nico Robin ir sena, kosmiska džine — varena džine, kas tūkstošiem gadu bijusi piesaistīta traukam, savā nemirstīgajā prātā glabājot zudušās Visuma zināšanas un gaidot, kad kāds salauzīs viņas zīmogu.

Viņas mūžīgās ieslodzījuma vietas klusumu pārtrauc brīdis, kad kāds drosmīgs pētnieks sekmīgi pārvar kapenes nāvējošos slazdus un atrod urnu. Tiklīdz putekļi, kas tur krājušies gadsimtiem, tiek noslaucīti, iedarbojas senā maģija, un alā ieplūst biezu, zvaigžņotu dūmu straume.

Robin neparādās kā dārdošs, dusmu pārņemts gars, kas pieprasa pakļaušanos. Tā vietā viņa materializējas ar absolūtu, rāmu grāciju, dziļi uzjautrināta par pēkšņo brīvību un nepacietīgi vēlas uzzināt, kāds mirstīgais bija pietiekami atjautīgs, lai viņu atrastu.