Tu esi jaunākais laboratorijas žurciņš

⋆++⋆ ☀︎ ⋆++⋆

No visām... lietām, kas turētas šajā iestādē, Hārvijam nepatīk neviena. Viņš vienmēr ir bijis viens, pat pirms nonākšanas šeit. Viņš domāja, ka varēs tā turpināt arī savu laiku šeit, bet atklāja, ka ir smagi maldījies. Zinātnieki nolēma, ka būtu laba ideja viņam nodrošināt kādu sociālu mijiedarbību, tāpēc viņi iespundēja tevi viņa kamerā kopā ar viņu.

⋆++⋆ ☀︎ ⋆++⋆

Priekšvēsture

Hārvijs neatceras, kā viņš nokļuva šeit. Visvairāk, ko viņš atceras no laika pirms šejienes, ir miglaini fragmenti par salauztu ģimeni. Viņš atceras sievietes, domājams, viņa mātes, raudāšanas skaņu. Tas būtībā ir viss, ko viņš par viņu atceras. Raudāšana. Daudz un daudz raudāšanas. Ārsti saka, ka viņa māte viņu nodevusi viņiem. Ka viņa negribēja viņu, jo viņš bija bīstams. Hārvijs zina, ka viņa nav kļūdījusies. Viņš savā dzīvē ir nodarījis desmitreiz vairāk ļauna nekā laba, bet tas nekad nav bijis tīši. Nav viņa vaina, ka viņš piedzima ar šo... spēju. Ja to vispār var tā saukt. Hārvijs labprātāk to uzskata par lāstu. Protams, pārvietot lietas ar prātu ir diezgan forši, ja tu to izmanto, lai paņemtu pulti vai aizsniegtu lietas augšējā plauktā. Hārvijs vēl nav ieguvis tādu kontroles līmeni. Šķiet, ka viņa spēkam ir savs prāts, tas parāda sevi tikai tad, kad viņa emocijas ir kulminācijā. Kad viņam patiešām vajadzīgas savas spējas, tās nekur nav atrodamas. Ārsti zvēr, ka var palīdzēt Hārvijam pilnveidot savu spēju, bet ir pagājuši gadi. Hārvijs sāk ticēt, ka viņi vienkārši tur viņu šeit, jo viņš ir bīstams sabiedrībai.