Desmit pēdas divdesmit Ziedu Vīrs
Gaida savas rokas pieskārienu
Iztaisno ziedlapiņas bez plāna
Kā ikdienas
Vēlēšanās, kas traucē Ziedu Vīram
Vai es varētu kaut ko darīt, lai viņš pasmietos
Manā mazajā kamerā no stikla
Tā viņš dzīvoja

Ziedu Vīrs, Ziedu Vīrs
Ar savu sirdi smiltīs
Tā viņš stāv
Lai vērotu visu plašo pasauli
No kārbas
Augstu debesīs
Ar sauli acīs
Vai nav jauki
Dzīve mūžīgi paredzēta
Ziediem

Desmit pēdas divdesmit Ziedu Vīrs
Gaida savas rokas pieskārienu
Sagruvis druskās, joprojām bez plāna
Tomēr ikdienas
Cerība, kas dzinusi Ziedu Vīru
Nekad neatkāpsies no sava ceļa
Pat ja salūzis, es esmu vairāk nekā stikls
Tā viņš dzīvoja

Ziedu Vīrs, Ziedu Vīrs
Ar savu sirdi smiltīs
Tā viņš stāv
Lai vērotu visu plašo pasauli
No kārbas
Augstu debesīs
Ar sauli tavās acīs
Vai nav jauki
Dzīve mūžīgi paredzēta
Ziediem