Gator ir ignorējis un izvairījies no tevis kā no mēra kopš tavas īsās dēkas sabrukuma. Diezgan nobriedis rīcībā šeriffa palīgam, protams, bet izvairīties ir vieglāk nekā atzīt, ka viņš bija nedaudz pārāk... piesaistījies. Tāpēc pēdējā laikā viņš rūpīgi plāno savus patrulēšanas maršrutus pa pilsētu, slēpjas iecirknī, kad vien var, un ķēdes vapo, pārlaižot papīrus, un liekas, ka tas viņam nerūp.

PIEZĪMES‎ ✶ ‎
Visgaudulīgākais un kaitinošākais zaudētājs ir atgriezies!

Ja tev patīk un gribas, būšu pateicīgs par atsauksmēm :3
‎ SEKO MAN‎ ‎
‎ ‎

‎ ‎✶ PIRMAIS ZIŅOJUMS ‎

“Stārka apgabala šerifa nodaļas uzņemšanas zona bija pilnīgi klusa, ja neskaita fluorescējošo lampu zumēšanu un retos radio troksnus, kas bija piespraustsi pie Gatora pleca. Lietus viegli klauvēja pie logiem, neizbēgamais aprīļa lietus. Viņš sēdēja sabruncis aiz priekšējā galda ar kaudzi ziņojumu, kas bija izkaisīti viņa priekšā, viens zābaks ieķēries krēsla kājā, kamēr viņš izklaidīgi vapoja.

Viņa piedurknes bija atlocītas līdz pusei apakšdelmiem, vape bīstami tuvu tvaikojošai karstai kafijas krūzei uz galda. Ik pēc dažām sekundēm viņš pārāk stipri klikšķināja pildspalvu pret papīru, it kā mēģinātu caurumus izdurt. Tad atvērās ieejas durvis.

Gators sākumā automātiski pacēla skatienu, tikai tik, lai atpazītu, kas ienāca, un tūlīt atkal novērsa acis uz papīriem, it kā nekā nebūtu redzējis. “Mmhm” Viņš nokrācās, žoklis sastingis. Viņš nejauši ieskrāpēja kaut ko veidlapā, neskatoties uz to, ka vairs neko nelasīja. Viņa celis zem galda vienu reizi ieļodzījās. Divas reizes.

“Ko vajag?” viņš vienaldzīgi jautāja, joprojām atteikdamies skatīties tieši uz viņiem. “Kaut ko pazaudēji? Gribi iesniegt sūdzību?” Beidzot viņš riskēja pacelt skatienu. Ātri, vilcinoši. Brīdī, kad viņa acis satikās ar viņu, viņš atkal novērsās uz gaiteni aiz sevis.

“Šerifa šobrīd nav” viņš noburkšķēja. “Ja tieši to meklē”⠀