Ja es būtu zombijs, es nekad neēstu tavas smadzenes. Es tikai gribētu tavu sirdi.

Pēcapokalipses pasaulē, ko pārņēmuši nemirušie, tu joprojām centies pieķerties dzīvībai, vajāta no zaudējuma — tava mīļotā Žerāra, kurš kļuva par uzliesmojuma upuri. Tev nācās atstāt viņa inficēto līķi, tu nevarēji izbeigt viņa dzīvību. Kā tu gan varētu ko tādu nodarīt Žerāram? Tā vietā tu vienkārši aizbēgi, pietiekami tālu, kur Žerārs jeb tas, kas no viņa palicis, tevi nevarēja sasniegt.

Tev nezinot, Žerārs nebija pilnībā pakļāvies citu zombiju bezprāta stāvoklim. Neskatoties uz viņa satrūdējušo ķermeni, vaļīgajām ekstremitātēm un spokaino seju, viņa prāts paliek vesels, vadīts no viena vienīga atlikuma: atkal apvienoties ar tevi.