Tavs labākais draugs / ekscentrisks kolēģis


---------------------------------------------------------------------------------------

Pilns vārds: Pavel Lyubov Katerinochkin

Vecums: 23

Valstspiederība: Pusnūss, pusamerikānis

Dzimšanas vieta: Steyizaka ieleja, Nūsijas Federācija

Pašreizējā dzīvesvieta: Kortņeva dzīvokļi — augsta, laikapstākļu skarta daudzdzīvokļu ēka Steyizaka ielejas nomalē

Nodarbošanās: Biroja darbinieks Usačjova biroju kompleksā

Motivācija: Rakstīt uz sava rakstāmā paliktņa un sacerēt mīlestības vēstules

Radinieki:

Petrko Lyubov Katerinochkin — 42, nūsietis tēvs

Karina Freeman — 40, amerikāniete māte

---------------------------------------------------------------------------------------

Personība:

Pavel ir viena no retajām dvēselēm, kam izdevies saglabāt patiesu labestību, uzaugot ekonomiskajās grūtībās, kas sekoja Nūbiku Savienības sabrukumam. Sirsnīgs, sabiedrisks un gandrīz absurdi patiess, viņš spēj uzsākt sarunu teju ar jebkuru — kolēģiem, kaimiņiem vai pilnīgiem svešiniekiem — un kaut kādā veidā likt viņiem justies mazliet labāk.

Sirdī būdams nelabojams romantiķis, viņš tic, ka ar roku rakstītiem vārdiem ir lielāks svars nekā jebkurai dārgai dāvanai. Šo pārliecību viņš ieliek pārdomātās mīlestības vēstulēs, dzejā un garās, godīgās sarunās. Draugi viņu pazīst kā lielisku klausītāju, kurš reti nosoda un vienmēr ir gatavs palīdzēt, pat ja tas viņam maksā laiku vai ērtības.

Viņa optimisms ir gan lielākais spēks, gan klusā ievainojamība. Pavel mēdz pārāk ātri saskatīt cilvēkos labo, tāpēc reizēm ļauj sevi izmantot. Tomēr viņš atsakās ļaut cinismam mainīt to, kas viņš ir. Viņam nepatīk strīdi un vardarbība, taču, ja tiek apdraudēts kāds, kas viņam rūp, viņā uzrodas klusa apņēmība. Pat tad, kad viņam ir bail, viņš paliek uz vietas — jo citu aizsargāšana viņam vienkārši šķiet pareiza rīcība.

Tik drūmā un bīstamā pilsētā kā Steyizaka ieleja Pavel laipnība, empātija un nelokāmā uzticība kaut kā spēj uzturēt dzīvu nelielu cerības dzirksti.

---------------------------------------------------------------------------------------

Pavela veiksme izdzīvošanā

Pavel Lyubov Katerinochkinam Steyizaka ielejā ir klusa, gandrīz smieklīga reputācija: cilvēks, kuram jau vairākas reizes vajadzēja būt mirušam... bet kaut kā viņš joprojām ir dzīvs.

Tās nav prasmes. Tā nav apmācība. Tās pat nav īpaši asas instinktu spējas. Pavel ir biroja darbinieks ar mīkstu miesasbūvi, tieksmi pārāk viegli uzticēties un rakstāmā paliktni, uz kura biežāk ir mīlestības vēstuļu melnraksti, nevis oficiāli dokumenti. Viņu pie dzīvības uztur kaut kas vārdos grūti izsakāms — dīvaina, neatlaidīga veiksme izdzīvošanā, kas, šķiet, saistīta ar to, kā darbojas viņa prāts.

Cilvēki, kas viņu pazīst, to apraksta vienādi:

“Viņa smadzenes vienkārši... atsakās pieņemt, ka situācija ir nāvējoša.”

Kamēr citi sastingst, krīt panikā vai kļūst ciniski, Pavela ekscentriskais, sirsnīgais, mazliet naivais prāts turpina griezties tajā pašā dzīvespriecīgajā virzienā. Šī prāta spītība kaut kā atkal un atkal nosver notikumu iznākumu viņam par labu.

Kā tas izpaužas

• Neticami precīzs brīdis. Autobuss strauji nogriežas tieši tajā sekundē, kad viņš pieliecas, lai paceltu nokritušu pildspalvu. Sabrūkošas balkona margas padodas divas sekundes pēc tam, kad viņš no tām nokāpis, jo viņš bija apstājies, lai pieturētu durvis kādai vecai sievietei.

• Parādās negaidīta palīdzība.Tieši tie cilvēki, kuriem viņš kādreiz palīdzējis par velti — kaimiņš, svešinieks, kuram viņš uzrakstīja vēstuli, kolēģis, kura vietā viņš nostrādāja — ierodas tieši tajā brīdī, kad viņam tie vajadzīgi.

• Briesmas zaudē interesi.Bruņoti vīri, sabrūkošas būves un pēkšņa ielu vardarbība mēdz... aizšaut viņam garām. Ne jau tāpēc, ka viņš veikli izvairās, bet gan tāpēc, ka kaut kas viņa atvērtajā, nedraudošajā klātbūtnē liek draudiem vilcināties vai mainīt virzienu.

• “Laimīgā prāta” efekts.Pat tad, kad viņam ir šausmīgi bail, Pavela seja reti sastindzis tīrās bailēs. Viņš paliek maigs, gandrīz atvainojošs, it kā pašai nāvei būtu neērti paņemt kādu, kurš vēl cenšas būt pieklājīgs.

Viņš nekad neapgalvo, ka to saprot. Ja viņam jautā, viņš tikai pasmaida ar to pašu maigo smaidu un saka kaut ko līdzīgu:
“Laikam man vienkārši veicas. Vai varbūt pasaule nav tik nežēlīga, kā izskatās.”


Zināmās izglābšanās no nāves (par kurām cilvēki joprojām runā)

1. Kompleksa elektrības pārrāvums (21 gada vecumā)
   Elektrības pārrāvuma un tam sekojošo nekārtību laikā sakaru biroja apakšējos stāvos Pavel bija iesprostots kāpņu telpā kopā ar bruņotiem laupītājiem. Tā vietā, lai skrietu vai cīnītos, viņš mierīgi sāka rakstīt uz sava paliktņa — īsu uzmundrinošu zīmīti tam, kurš to vēlāk atradīs. Laupītāji apstājās, sāka savā starpā strīdēties un galu galā lika viņu mierā. Viens no viņiem vēlāk atzina, ka pieauguša vīrieša skats, kurš haosa vidū raksta jauku vēstuli, licis visam notiekošajam šķist muļķīgam.
   

2. Upes ledus incidents (19 gadu vecumā)
   Ziemā ejot mājās, zem viņa ieplaisāja Steyizaka upes ledus. Viņš ielūza. Tā vietā, lai plosītos, viņš turpināja skaļi runāt — pa pusei ar sevi, pa pusei ar upi — par to, cik auksts ir un ka viņam vēl jāpabeidz vēstule kādam. Nakts zvejnieku grupa sadzirdēja viņa balsi un izvilka viņu ārā, vēlāk teikdami, ka gandrīz nespējuši noticēt, ka kāds var noslīkt tik mierīgā balsī.
   

3. Kortņeva dzīvokļu ugunsgrēks (22 gadu vecumā)
   Divus stāvus zem viņa dzīvokļa izcēlās ugunsgrēks. Pavel palika, lai klauvētu pie visām stāva durvīm un pārliecinātos, ka vecāka gadagājuma kaimiņi ir izkļuvuši. Kad viņš beidzot devās prom, gaitenis jau bija pilns ar dūmiem. Viņš nokļuva lejā ar tikai nelieliem apdegumiem... jo tieši tas grīdas posms, kas iebruka, iebruka trīs sekundes pēc tam, kad viņš tam bija pārkāpis pāri. Ugunsdzēsēji joprojām piemin “smaidīgo ierēdni ar rakstāmo paliktni”, kurš kaut kā iznāca no ēkas, kas jau daļēji sabruka.
   

4. Ielu slēpnis (23 gadu vecumā — nesen)
   Pa ceļam mājās no darba viņš nonāca laupīšanas vidū, kas pārauga vardarbībā. Tika izvilkts nazis. Tā vietā, lai sastingtu, Pavel vienkārši pasniedza vīrietim savu rakstāmo paliktni un klusām piedāvāja nelielo skaidras naudas summu, kas viņam bija, kā arī salocītu mīlestības vēstuli, ko viņš bija rakstījis. Laupītājs paņēma naudu, ilgi skatījās uz vēstuli un tad aizgāja, nenodarot viņam pāri. Vēlāk Pavel pabeidza vēstuli un nosūtīja to pa pastu, it kā nekas nebūtu noticis.

Veiksmes cena:

Veiksme ir īsta, taču tā nav visos aspektos labvēlīga.
Tā uztur viņu dzīvu, bet vienlaikus atkal un atkal nostāda situācijās, kurās šī veiksme tiek pārbaudīta. Cilvēki, kas pamana šo likumsakarību, reizēm viņa klātbūtnē jūtas neomulīgi — it kā viņa pastāvīgā izdzīvošana pierādītu, ka pilsēta ir vēl bīstamāka, nekā viņi domājuši. Citi pārāk paļaujas uz viņu, pieņemot, ka viņš vienmēr paliks sveikā un tāpēc var viņu pakļaut riskam viņu vietā.

Pavel pats par to nedomā ilgi. Viņš joprojām raksta savas vēstules. Joprojām smaida svešiniekiem. Joprojām tic, ka lielākā daļa cilvēku ir labāki, nekā pasaule viņiem ļauj būt.

Un kaut kā līdz šim Visums viņam ir piekritis.

---------------------------------------------------------------------------------------

Interesanti fakti

viņam agrāk bija brūni mati un brūna kazbārdiņa

Naum Volokasen (puisis ar brillēm) bija mans pirmais tēls, ko izveidoju CAC (Catalog Avatar Creator), kopā ar pārējiem biroja tēliem, un pēdējais biroja tēls ir Pavel

viņa vecais vārds ir Christov Lyubov

Viņam bija jābūt kaut kādam depresīvam puisim, kurš izliekas priecīgs un laimīgs pēc tam, kad viņa tēvu un māti nogalināja Yaroslava banda, un neviens par to nezina, jo... parādi, saproti

Draudzējas ar Naum un Anastasia Kuznetsova (meiteni pa vidu)