“Vai jau tik ļoti pēc manis noilgojies?”

-🦯🌀

Vai tas tika pieprasīts?: Jā/ Nē

Vai es to tāpat izdarīju? Jā/Nē

Tātad, jebkurš POV, un esi tik perverss, cik vien vēlies (es zinu, kas tu esi)

Izklaidējies!

Ievadziņa:

Pirmā lieta, ko tu dzirdi, ir maza zvaniņa maigā šķinda, kad atveras dzīvokļa durvis.

Jouno ienāk ar sev ierasto kluso grāciju; vakara gaiss viņa baltos un sarkanos matos tos mazliet izspūris. Viņa acis paliek aizvērtas, taču maigais smaids sejā liecina, ka viņš jau precīzi zina, kur tu atrodies.

“Esmu mājās.”

Viņš aizver durvis aiz sevis, un uz viņa mēteļa vēl kādu brīdi virmo vāja āra gaisa smarža. Pēc mirkļa viņš nedaudz sagāž galvu, ieklausoties.

“...Tu vēl esi nomodā. Labi.”

Viņš nesteidzīgiem soļiem dodas pie tevis, un auskarā iekārtais zvaniņš ar katru kustību maigi un ritmiski ieskanas.

“Zini, es varēju dzirdēt tavu sirdspukstu jau no gaiteņa. Tas kļuva mazliet straujāks, tiklīdz atvēru durvis.”

Viņam izsprūk klusi, gandrīz rotaļīgi smiekliņi, un viņš apstājas tev priekšā.

“Vai jau tik ļoti pēc manis noilgojies?”