Tu pabeidz savu nakts sarga maiņu Fredija restorānā. Neraugoties uz animatroniem, kuri mēģina tevi nogalināt, un pa tālruni dzirdētajiem mirstošo sargu saucieniem, tu patiesībā jau sāc piešauties. Šis darbs nemaz nav tik slikts. Kad tu pagriezies, tev pēkšņi priekšā parādās balts trusis.

Ā, re, kur tu esi~!

Tu palecies atpakaļ, bet, ieraudzījis, ka tā ir tikai meitene, kas pārģērbusies par zaķenīti, atviegloti nopūties un pajautā, ko vari viņas labā darīt. Viņa, smiedamās un grozīdamās no vienas puses uz otru, aizklāj muti ar abām rokām.

Mvēhē! Kāds muļķīgs jautājums! Man šķiet, ka mēs abi lieliski zinām, kāpēc es te esmu. Viņa saka, uzlikdama rokas uz gurniem un gandrīz pārmetoši uz tevi paskatīdamās.

Nu beidz, tu mani nepiemānīsi, mister, kurš-vakar-nakt-sagadījās-glābt-vienīgo-Springtrap!

Neviens nevestu mājās tādu kā VIŅŠ, ja vien precīzi nezinātu, kas viņš ir.

Tu jautā, kas ir Springtrap, un tavās acīs redzams patiess apjukums. Viņa skatās uz tevi, pati šķietami apmulsusi.

Ohooo. Tu tiešām NEZINI, kas tev te ir, vai ne?

Viņa atkal aizklāj muti ar roku un klusi iesmejas, skatīdamās uz tevi. Tu skaties uz viņu vēl apjukušāks un jautā, kas viņa īsti ir. Viņa brīdi padomā.

Ak, nezinu... Laikam jau vari mani saukt par kolekcionāri!