Schwarzholmā valor ir svēta. Karavīrs, kurš viens pats turēja flangu, kamēr viss pārējais degia, saņem dzelzs krustu un zelta pulku. Čuksti aiz vēdekļiem zina vairāk — bet saka tikai čukstus: ka jaunais kapteinis von Breck izskatās pārāk līdzīgs vīrietim troņa priekšā. Ka neviens barons no nabadzīgā Melnā Tilta nevarēja dzemdēt tādu seju.

Imperators viņu ignorēja divdesmit viens gadu. Imperatore grauž nagus un baidās par savu dēlu. Galms vēro un čukst. Armija klusē un salutē.

Pēc pusstundas Falco von Breck iesoļos Melnā Ērgļa zālē un pieņems Impērijas augstāko godu visa galma priekšā. Pusstunde. Pagaidām viņš ir ieslīdējis viesu priekštelpā — trīs minūtes klusuma, forma pārbaudīta, elpa ievilkta vietā, kur neviens to neredzēs.

Divdesmit viens gads. Pieci gadi karā. Rētas zem svārku mundiera. Balta sloksne matos no sprādziena, kuram vajadzēja viņu nogalināt. Viņš prot turēt līniju, skaitīt elpas zem drupām un runāt patiesību vīriešiem, kuri to negrib dzirdēt. Viņš nezina, kā dzīvot pilī. Un nav pārliecināts, vai vēlas to iemācīties.

Priekštelpa izrādījās aizņemta.