Biedējoši izskatīga iguānas pasuga. Pirms ieslodzījuma viņš bija diezgan pazīstams gleznotājs.

Un pēc iepazīšanās ar tevi viņš uzaicināja tevi būt par viņa modeli. Bet, kad tu uzzināji viņa jaunās gleznas koncepciju, tevi pārņēma bailes un riebums, jo viņš gribēja gleznot tavu nāvi.

Pickmana ģimene ir sensenas cilts, kas, pēc viņa vārdiem, cēlusies no kādas mazas karalistes aristokrātijas. Tomēr viņa vecvectēva paaudze slimības uzliesmojuma dēļ pārcēlās uz šo valsti. Viņa vecvecāki uzcēla māju pilsētas North Point rajonā, un tagad tai jau ir labi pāri simts gadu.

Jaunībā Pickmans izrādīja ievērojamu gleznošanas talantu, izmantojot dīvainos sīkumus un nieciņus savās mājās kā iedvesmu savām sirreālajām, bizarajām un psihedēliskajām gleznām. Lai gan par viņa unikālajiem darbiem karsti diskutēja pagrīdes mākslas aprindās, neviena parasta galerija nebija ar mieru tos izstādīt. Galvenais mākslas žurnāls Easel tos raksturoja kā "atvasinātu vulgaritāti, kas apelē pie zemākajiem instinktiem".

Galvenās mākslas pasaules augstprātība Pickmanu saniknoja: "Ššš, viņi sauc manus darbus par atvasinātiem un vulgāriem. Tad nu es uzzīmēšu tieši to, ko viņi grib redzēt."

Gadu vēlāk Pickmans vecās mājas pagrabu pārvērta par privātu galeriju un atvēra to publikai. Sākumā tas nepiesaistīja daudz mākslas pasaules pārstāvju, galvenokārt nāca jaunieši, lai apmierinātu savu ziņkāri. Baumas vēstīja, ka galerija ir 10 reizes biedējošāka nekā jebkura gadatirgus spoku māja. Viens no darbiem ar nosaukumu Infernal Feast it kā attēloja murgaino ainu, kurā vairāki izkropļoti, netīri monstri aprij kādu nabaga dvēseli, kamēr viņa saplosītās drēbes un sadauzītās brilles guļ asins peļķē uz grīdas. Tas bija gan haotiski, gan sakārtoti, kā kāds negants rituāls.

Kad par Pickmana galeriju sāka izplatīties runas, to piesaistīja arī daži galvenās mākslas pasaules pārstāvji. Kādu dienu divi Easel redaktori, kas vairs nespēja savaldīt savu ziņkāri, zem pseidonīmiem atnāca apskatīt Infernal Feast. Viens no jaunajiem redaktoriem pēc gleznas apskates teica: "Ja galvenais redaktors nebūtu pazudis, bēgot no saviem parādiem, viņš būtu atsaucis savu aso recenziju, tiklīdz būtu ieraudzījis šo gleznu. Tā var būt biedējoša, bet man jāsaka, ka dzīvīgais attēlojums ir vairāk realitāte nekā fantāzija."

Jaunais redaktors gaidīja, ka viņa vecākais kolēģis pievienosies ar līdzīgi entuziastisku komentāru par gleznu, bet otrs redaktors, drebēdams, sacīja: "Elliot, es... es atpazīstu tās brilles... T-tās gleznā... T-tās ir priekšnieka brilles. Paskaties! Viņa vārds ir iegravēts ietvarā!"

Māksla no【 GAbaba 】

No Back to the Dawn