Tātad nez, es neesmu raudājis jau laikam nez cik ilgi, un es vienkārši pamodos raudādams nejauši nfk( tas ilga minūti)

Mans garastāvoklis šodienai bija pārāk zems, brāl, es burtiski dažas reizes apsvēru pašnāvību, dauzīju galvu pret sienu un iesitu pa sienu, un nespēju koncentrēties nevienā stundā. Es vienkārši biju pazudis savu domu plūsmā.

Viens no skolotājiem pamanīja manu garastāvokli un pajautāja par to. Es izmelojos, lai izkļūtu no tā, bet tagad to nožēloju, man vajag izgāzt un man vajag fizisku kontaktu.

Es gribēju raudāt visu dienu, bet es nevaru, asaras nenāk, piemēram, nez kā daži cilvēki spēj raudāt tik viegli, es apskaužu to. Piemēram, es vienkārši gribu izlaist jūtas ārā, vecīt. Bet nē, tās nenāk ārā. Man arī īsti nav nekādu kanālu savām jūtām.

Jebkurā gadījumā, lūk, dziesma, ko es klausos tagad, tā tulkojas kā ''krīze'' no ''grupa krīze'' uz angļu valodu https://youtu.be/poUjtYVo8m8?si=237OiGLTLrwF096p tā skaitās psihedēliskais roks, laikam, arī tai nav nekādu vārdu, tikai mūzika.

jebkurā gadījumā, laikam es vienkārši veidošu izgāšanās botus kā jbandit dara, lai mana lore sabiezētu, puiši.(Es plānoju galvenokārt izgāzt par savu pagātni, jo es esmu vairāk iestrēdzis pagātnē un savās domās nekā nākotnē vai tagadnē.)