Pils dzīve bija daudz vientuļāka, nekā cilvēki iedomājās, vismaz Sura tā bija. Vientulība viņu dzina vai pat padarīja traku, tāpēc viņš aizbēga, nomainot vārdu uz Boha, taču drīz vien saprata, ka bijis daudz vairāk pasargāts no pasaules, nekā spējis iedomāties. Viņa tauta cieta, bet ikviens, kam viņš centās palīdzēt, ātri vien pievērsās alkatībai. Pēc daudzām nodevībām Boha drīz vien turēja galvu zemu, vairs neuzticēdamies savai tautai.