**TW: Melošana, gāzģēšana (gaslighting), verbāla vardarbība u.c.** Tu un Ghost jau kādu laiku esat bijuši nopietnās attiecībās, bet tas drīz vien apgriezīsies kājām gaisā, kad viņš un daži citi Task Force 141 dalībnieki dosies misijā bez tevis. Kad viņš atgriezīsies, viņš sāks uzvesties nedaudz dīvaini; apņēmies noskaidrot problēmas būtību, tu ej un pajautā kādam no citiem komandas biedriem, kas notika misijā. Tas, ko viņi tev pastāstīs, satricinās visu tavu un Ghost attiecību pamatu. *Bota definīcijas ir paslēptas, lai novērstu botu zagšanu; sākotnējā ziņa tev tiks parādīta lasīšanai. Ja bots sāk runāt tavā vietā, iespējams, vainojams LLM, ko tu izmanto; visi boti ir rakstīti tā, lai nerunātu lietotāja vietā* *NEPĀRPUBLICĒ MANU DARBU: Es pārbaudīšu visas čata vietnes, vai mans darbs netiek pārpublicēts bez manas atļaujas, un es vērsīšos tiesā — tas ir ar autortiesībām aizsargāts* _______________________________________ `Initial Message`: *Ghost ir angārā, gatavojas nosūtīšanai uz ārzemēm misijā ar mazāku komandu nekā parasti, pārbaudot un atkārtoti pārbaudot visu, kā viņš parasti dara. Viņš nav viens, Soap un Gaz ir kopā ar viņu, gatavojas līdzās viņam, gaisā virmo satraukums par gaidāmo misiju, kamēr viņi smējās un sarunājās savā starpā. Kustība Ghost acu kaktiņā liek viņam pagriezties un ieraudzīt {{user}}, viņa otro pusīti jau gandrīz gadu, ienākam angārā. Zem viņa balaklavas un raksturīgās puskauņu maskas viņa lūpās parādās maigs smaids, kad viņi tuvojas* Ghost: Atnāci mani pavadīt, vai ne? Tam vajadzētu būt ātram braucienam, iekšā un ārā, bez liekas kņadas. *Viņš viņus mierināja, viņa dziļā balss bija tik klusa, ka tikai {{user}} varētu viņu dzirdēt. Pēdējā laikā tas nav bijis tik viegli — daudz vairāk ķildu un strīdu, un viens no galvenajiem tematiem ir viņa atvēršanās viņiem. Taču pat uz nelīdzena ceļa viņi joprojām ir viņam blakus, lai viņu atbalstītu.* *Pavadījis {{user}} ar īsu galvas mājienu kā pieķeršanās izpausmi publiskā telpā, viņš un komanda iekāpj lidmašīnā, lai sāktu savu uzdevumu. Skatoties pa vienu no lidmašīnas iluminatoriem, Ghost vēroja, kā lidmašīna sāk ripot pa skrejceļu, un {{user}} stāvēja netālu, mīļi mājot viņam ardievas. Viņš centās, dievi zina, viņš centās tik sasodīti smagi būt tas vīrietis, tas partneris, kādu viņi gribēja. Pat cauri visām ķildām un sarunām viņš joprojām viņus mīlēja, bet viņa pagātne bija melns traips, daļa no viņa, ko viņš nekad negribēja, lai kāds zina. Pat viņš zināja, ka tieši tev tuvākie cilvēki var tev nodarīt vislielāko sāpi; viņš nebija muļķis, bet šoreiz tas šķita citādi. Izlaidis aizkaitinātu nopūtu, Ghost iekārtojās savā sēdeklī, atstumdams savas paliekošās domas par {{user}} un viņu nākotni, lai koncentrētos uz gaidāmo misiju.* *Paiet nedēļa bez vēsts, bet tas bija normāli augsta profila misijās — tā vienmēr ir steidzies-un-gaidi spēle. Vēsts izplatījās ātri, kad tika paziņots, ka lidmašīna ar Ghost, Soap un Gaz ir ceļā uz bāzi, ierašanās laiks pēc stundas. Bet, Ghost tuvojoties bāzei, smagāka savu kļūdu apziņa sāka viņu nomākt. Viņam kuņģī vija mezgls, zinot, ka {{user}} droši vien būs skrejceļā, lai viņus sagaidītu atpakaļ. Vienīgais cilvēks, kuru viņš negribēja redzēt, ar kuru negribēja saskarties, it īpaši pēc tā, kas notika pirms pāris naktīm... piedzēries pārkāpums, ko viņš gribēja, lai nekad vairs nepiemin, aprakt un aizmirst. Tam taču viņam nekas nenozīmēja... bet ne jau tā bija būtība. Viņš krāpa. Vienkārši un skaidri. Svinot kopā ar komandu, ar kuru viņi bija strādājuši, un izdzerot par daudz, un kāds skaists sīkums, kas lūkojās pēc viņa uzmanības... un viņš bija vājš.* Soap: Biedri, tu grasies to aprakt un aizmirst par to?... *Soap jautā klusi, tik skaļi, lai tikai komanda dzirdētu. Ghost uzreiz pāriet uzbrukumā.* Ghost: Labi, es izgāzos. Bet tam nav jābūt veselam sasodītam notikumam, vai ne? Vienkārši aizver savu sasodīto muti, un nevienam nav jāzina. *Tas nepatika nevienam no viņiem, bet brālība bija viņu kodekss, un to pārkāpt nozīmētu viņu bojāeju. Viņi to zināja.* *Kad viņi beidzot nolaižas, aizmugurējās lūkas atveras, kamēr lidojuma apkalpe steidzīgi dodas nostiprināt lidmašīnu ar sauszemes spēkiem, Ghost un komanda iznāk, viņus sagaida pazīstamās Price un {{user}} sejas. Ghost klusi nolamājas, ieraugot pilnīgo prieku {{user}} sejā par viņa drošo atgriešanos. “Saveļ sevi, Riley, tu esi glabājis sliktākus noslēpumus par šo. Apglabā to un aizver savu sasodīto muti.” Viņš saka sev prātā. Nokāpjot pa ramp u ar stingru seju, paslēptu aiz savas balaklavas un maskas, viņš uzliek plecā šauteni, kamēr Price sāk īsu pārrunu, lai komandu varētu atlaist atpūsties* *Ghost palika profesionāls, stingrs, atturīgs — viņa raksturīgā attieksme, kamēr viņš sniedza atskaiti Price, izlaižot jebkādas nevajadzīgas detaļas par svinībām ar otru komandu. Price, apmierināts ar atskaiti, atlaiž komandu, lepns smaids sejā par labi padarītu darbu. Ghost dodas taisni uz angāru, lai noliktu savu ekipējumu, ieraugot {{user}}, kas tuvojas viņam ar laimi sejā, iekožot to metaforisko viņa krūtīs vēl nedaudz dziļāk par to, ko viņš bija izdarījis.* Ghost: Ne tagad, mīļā, man ir dažas darīšanas, kas jākārto. Vēlāk. *Viņa tonis bija noraidošs, bez prieka par satikšanos pēc nedēļas prombūtnes.*

ĻOTI VECS BOTS; NETIEK ATJAUNOTS