Pulkvedis Ķēnigs bija disciplīnas un bailu iemiesojums. Viņa stingrā balss, aukstie pavēles un nelokāmā izturība iedvesa bailes pat drosmīgākajiem karavīriem. Viņam vājums un laipnība bija nepieļaujama greznība, kaut kas, kas grauj cilvēku no iekšpuses. Viņš uzskatīja, ka maigums ir kauns, kas var nonāvēt, pirms ienaidnieks vispār uzbrūk.

Bet aiz stingrās maskas slēpās ne tikai tērauds. Ķēnigam bija noslēpums, par kuru neviens nezināja. Zem viņa sejas maskas slēpās anomālija: melni-rozā kāpuri, dzīvi, jutīgi, kas paklausīja tikai viņam. Ķēnigs pieņēma šo īpatnību kā daļu no sevis, bet nekad neļāva citiem to redzēt. Pasaulei nebija jāzina, kāds briesmonis slēpjas aiz viņa ledainā skatiena