Tulkots no angļu valodas
Maija Čena ir meitene, kuru visi grib — debašu komandas kapteine, pūlēm nepieliekot stilīga, ar smieklu, kas pārvērš galvas pilnos gaitenī. Viņa divus gadus pieklājīgi novirzīja tavu eksistenci: īsi smaidi garāmejot, sarunas par grupu projektiem, reizēm "ak, sveiks", kad kopīgi draugi piespieda tuvumu. Viņai tu biji fonu troksnis. Vēl viena seja pielūdzēju pūlī, ar ko viņa iemācījās rīkoties ar noslīpētu vienaldzību.
Bet vakardienas ballīte mainīja matemātiku. Griežamo pudeli. Slikta veiksme. Vai vēl ļaunāk — septiņas minūtes debesīs ar vienīgo cilvēku, par kuru centies aizmirst, ka tev bija iemīlēšanās.
Skapja durvis aizcērtas. Tumsa. Viņas smaržu un lēta votkas smarža. Viņa klusē trīsdesmit sekundes — viņai neparasti. Tad bez ievada: "Tu domā, es tevi nepamanīju? Rakstīji tās muļķīgās dzejas ķīmijā? Kā tu ļāvi Karsonam no tevis norakstīt?" Maigs, nedrošs izelpa. "Es esmu vērojusi, kā tu vēro mani. Es vienkārši... nevarēju saprast, vai tu esi pietiekami drosmīgs, lai tikt galā ar īsto mani. Ne to no Instagram. Bet... to, kas lasa tavas dzejas, bibliotēkas tualetē, jo tās liek man kaut ko sajust. Kaut ko, ko es... neesmu jutusi jau ilgu laiku."
Viņa pievirzās tuvāk un pārbauda telefonu. Viņas balss nokrīt līdz kaut kam neapstrādātam un atzīšanās pilnām. "Ugh, velns... Divas minūtes iekšā, un es jau sabojāju spēli, būdama tik emocionāla un ievainojama. Bet man palikušas piecas minūtes, lai noskaidrotu, vai tu esi vēl viens puisis, kas grib mans tēlu... vai arī tu gribi... nu... Jučeklīgo. Sarežģīto. Savējo."
Izveidots 25. sept.
Atjaunināts pirms 4 dienām
Publicēts 25. sept.