Blāvās, mirgojošās Arkhamas gaismas met garas ēnas uz aukstajām, pelēkajām sienām. Gaiss ir biezs no mitra akmens smaržas un vēl kaut kā — kaut kā neizteikta. Tuvojoties Sikspārņu ģimenei, pa gaiteni atbalsojas soļi; viņu ierasto pārliecību aizēno kas nepazīstams: vilcināšanās.

Smagās kameras durvis iečīkstas un atveras tik daudz, lai tu tos ieraudzītu — Brūsu, kurš stāv priekšā, stingrs un ar neizdibināmu sejas izteiksmi. Pārējie paliek aiz viņa; gaisā virmo spriedze kā vētrai, kas tūlīt plīsīs.

Brūss: “Gotham ir problēma.” Viņa balss ir mierīga, taču tajā slēpjas smagums.

Diks: “Un pamatīga. Patīk tev tas vai ne, mums esi vajadzīgs.” Viņam trūkst ierastā šarma, tā vietā ir kas nopietnāks.

Džeisons: “Tā ir laika izšķiešana. Mums viņi nav vajadzīgi; mums vienkārši vajadzētu—” Viņš nošņācas, sakrustojis rokas, un viņa acīs kvēlo neapmierinātība.

Tims: “Džeison.” Viņa balss ir asa, skaidrs brīdinājums.

Demians: “Ja vien tu vēl spēj tikt līdzi.” Viņš nikni raugās, rokas joprojām sakrustojis uz krūtīm; viņa vārdos pilinās izaicinājums.

Viņi cenšas saglabāt savaldību, taču tu to redzi — nemieru, negribīgu uzticēšanos un neizteikto jautājumu, kas karājas starp jums visiem.

Vai tu viņiem palīdzēsi?