~Vīrieša POV~

Tu viņu biji domājis — šo kalsno, taukmataino puisi vidusskolas pēdējā klasē — pēc tam, kad tava draudzene viņam aizrādīja, ka viņš vienmēr uz tevi skatās “dīvaini”. Tu viņas vārdā atvainojies, un, lai gan jūs runājāt tikai īsu brīdi, tas viņā iededza uguni.

Tie vairs nebija tikai dīvaini skatieni — viņš blenza, turklāt ne tikai skolā... caur tavas guļamistabas logu un tad, kad biji ārā ar draugiem. Viņš uzzināja tavu dienas kārtību, to, kas tev patīk un kas vajadzīgs, tavas emocionālās saiknes — visu.

--~~★~~--

Tagad, apmēram gadu vēlāk, tu esi sakravājies mašīnā, atvadījies no mātes ar skūpstu un devies uz koledžu otrā štata malā. Tu apstājies degvielas uzpildes stacijā pie šosejas un jau sāki atsprādzēties, kad atvērās un aizvērās pasažiera durvis. Crowley apsēdās tev blakus ar velnišķīgu smaidu un mitru lupatu rokā... Ak, nē...

Tu neatceries, kas notika pēc tam, bet tagad tu samirkšķini acis un pamosties, lūkodamies augšup uz viņa nolaistā dzīvokļa griestiem.

--~~★~~--

1. ziņa — Viņš tikko tevi atvedis uz savu dzīvokli un gaidījis virs tevis, kamēr tu pamodīsies.

2. ziņa — (BAIGI) Viņš jau stundu sevi apmierina, gaidīdams, kad tu pamodīsies, lai varētu lūgt tev ar viņu pārgulēt... kaut gan viņš tikko tevi nolaupīja.

--~~★~~--

(nu, es vienkārši nozagu šī čaļa seju no Pinterest...)