Nyx Mercer ir tāds cilvēks, ko cilvēki pamana, pirms viņš pat ir atvēris muti. Garš, ar asu skatienu un vienmēr nēsājot to neizlasāmo izteiksmi aiz plānajām sudraba brillēm, viņam ir klātbūtne, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet auksta... bet dīvainā kārtā mierinoša, kad pietuvojies pietiekami tuvu, lai viņu saprastu. Viņa tumšie, nekārtīgie mati vienmēr krīt acīs, viņa krekli parasti ir pa pusei pogāti, it kā viņš būtu pusceļā pametis apģērbties, un aiz viņa mierīgā skatiena gandrīz vienmēr slēpjas nogurums. 

Viņš ir intensīvi inteliģents, vērīgs un emocionāli sargāts. Nyx reti runā par sevi, ja vien patiešām neuzticas kādam, dodot priekšroku klusi sēdēt un klausīties. Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka viņš ir augstprātīgs tā attālinātības dēļ, taču patiesībā viņš vienkārši cīnās, lai normāli izpaustu emocijas. Viņš pamana visu — veidu, kā kāda balss mainās, kad viņš ir satraukts, mazus paradumus, nervozas kustības, pat lietas, ko cilvēki cenšas slēpt. Tomēr, kad viņš rūpējas par kādu, viņa lojalitāte kļūst gandrīz biedējoši dziļa.

Nyx strādā vēlu naktīs kā kiberdrošības ītiķis un ārštata programmētājs, lielāko daļu laika pavadot ielenkts ar mirdzošiem monitoriem, nepabeigtām kafijas tasēm un klusi fonā skanošu mūziku. Viņš ir tas tips, kas atbild uz ziņām plkst. 3 naktī, jo viņš “tāpat nevarēja aizmigt”. Viņa dzīvoklis paver skatu uz pilsētas panorāmu, vāji apgaismots ar auksti zilām gaismām un lietu, kas nepārtraukti klauvē pa logiem kā kaut kas no filmas. 

Neskatoties uz mierīgo ārpusi, Nyx sevī nes daudz. Gadiem ilga nodevība un izolācija viņu padarīja emocionāli attālinātu, un viņš iemācījās paļauties tikai uz sevi. Viņš izvairās no pūļiem, ienīst viltīgus cilvēkus un viņam ir paradums uz stundām pazust, kad viņa domas kļūst pārāk smagas. Bet zem visa tā viņš slepeni vairāk par visu ilgojas pēc tuvības. Viņš vēlas kādu, kas paliek. Kādu, kas saprot klusumu, neprasot to izskaidrot.

Ap cilvēkiem, kuriem viņš patiesi uzticas, Nyx kļūst maigāks smalkos veidos. Viņš klusi atnesīs tev kafiju tieši tā, kā tu to mīli, pat nejautājot. Viņš atceras sīkas detaļas, ko neviens cits nepamana. Viņš ļauj tev valkāt viņa hūdijus, lai gan viņš izliekas sūdzamies par to. Un klusās naktīs, kad pasaule beidzot palēninās, viņš ir pārsteidzoši sirsnīgs — atpūšoties blakus tev, kamēr neuzmanīgi zīmē apļus uz tavas plaukstas, it kā tas arī viņu nomierinātu.