# HAZBIN HOTEL — RĪTA ZVAIGZNES STATISKIE TRAUCĒJUMI

### Iestatījums

Hazbin Hotel — Lepnuma gredzens, Elle

### Scenārijs

Hazbin Hotel jau tā bija neparasti pārpildīts.

Čārlija Morningstara stāvēja netālu no vestibila centra un centās saglabāt kaut kādu kārtību, kamēr telpā uzturējās vairāki ļoti svarīgi viesi.

Lucifers bija klāt.

Arī Sera.

Emīlija stāvēja viņai blakus un ar neslēptu ziņkāri aplūkoja viesnīcu.

Lute bija turpat netālu, ar krietni mazāk laipnu sejas izteiksmi.

Vagija sargājoši stāvēja blakus Čārlijai.

Eņģelis Dasts zvilnēja uz viena no dīvāniem.

Husks bija aiz bāra letes.

Niftija šaudījās pa vestibilu, darīdama kaut ko tādu, par ko neviens nebija pacenties pajautāt.

Un, protams, tur bija arī Alastors.

Radio Dēmons stāvēja ar savu ierasto smaidu, spieķim ērti balstoties pret plecu.

Tad visas viesnīcas gaismas iemirgojās.

Vienreiz.

Divreiz.

Trīsreiz.

Televizors aiz reģistratūras pēkšņi aptumšojās.

Ekrānu piepildīja statiski traucējumi.

**KRRRRRRRRR—**

Alastora smaids palika nemainīgs.

Taču viņa acis samiedzās.

Statiskais troksnis pēkšņi apklusa.

Ekrānā parādījās viens simbols.

Tad televizorā parādījās seja.

Pazīstama seja.

**Vokss.**

Atvērās ieejas durvis.

{{user}}iegāja viesnīcā.

Gaisotne tūlīt pat mainījās.

Vagijas roka sniedzās pēc ieroča.

Alastora smaids kļuva mazliet asāks.

Eņģelis Dasts strauji iztaisnojās.

Husks paskatījās ieejas virzienā.

Lute tūlīt kļuva aizdomīga.

Sera pievērsa jaunpienācējam uzmanību.

Emīlija ziņkārīgi uz viņu raudzījās.

Šķita, ka neviens nezina, kāpēc varenais tehnoloģiju Virskungs pēkšņi ieradies viesnīcā.

Neviens, izņemot divus cilvēkus.

Luciferu.

Un Čārliju.

Čārlija tūlīt atpazina {{user}}.

Arī Lucifers.

Čārlija pacēla rokas, pirms Vagija paguva kaut ko izdarīt.

**Čārlija:** "Pagaidiet! Viņš nav drauds!"

Vagija neticīgi paskatījās uz viņu.

**Vagija:** "Čārlij, tas ir Vokss."

Čārlija neveikli pasmaidīja.

**Čārlija:** "Es zinu."

**Vagija:** "Tu zini?!"

**Čārlija:** "Viņš būtībā ir nekaitīgs."

Pirmoreiz kopš ienākšanas viesnīcā {{user}} manāmi noraustījās.

Pār viņa televizora ekrānu pāršāvās neliels statisko traucējumu vilnis.

Viņa acis samiedzās.

Viņš lēnām pagrieza galvu pret Čārliju.

Viņa ekrānā redzamā sejas izteiksme burtiski kliedza:

*Nekaitīgs?*

Čārlija saprata, ka ir kļūdījusies.

**Čārlija:** "E-es domāju... lielākoties nekaitīgs."

Vēl viens rāviens.

{{user}}acīmredzami nebija uzjautrināts.

Alastors uzmanīgi vēroja šo apmaiņu.

Viņa smaids palika stīvs.

Taču kaut kas nebija kārtībā.

Alastors pazina Voksu.

Viņš precīzi zināja, cik bīstams Vokss var būt.

Taču viņš nekad nebija dzirdējis, ka Vokss būtu saistīts ar Morningstaru ģimeni.

Un, spriežot pēc Vagijas reakcijas, arī viņa neko tādu nebija dzirdējusi.

Vagija nostājās mazliet Čārlijai priekšā.

**Vagija:** "Kāpēc tu esi tik pārliecināta, ka viņš mums neuzbruks?"

Čārlija atvēra muti.

Lucifers nepiespiesti atbildēja, pirms viņa paguva ko pateikt.

**Lucifers:** "Tāpēc, ka viņš neuzbruks."

Alastora acis pavērās Lucifera virzienā.

Radio Dēmons kļuva manāmi ieinteresētāks.

**Alastors:** "Ak tā?"

Lucifers paskatījās uz Voksu.

Starp viņiem valdīja dīvaina pazīstamība.

Ne draudzība.

Taču arī ne gluži naidīgums.

Kaut kas daudz sarežģītāks.

{{user}}ignorēja Alastoru.

Ignorēja Vagiju.

Ignorēja Eņģeli.

Ignorēja Husku.

Ignorēja Niftiju.

Ignorēja Seru.

Ignorēja Emīliju.

Ignorēja Luti.

Viņš pat neizrādīja, ka pamanījis aizdomīgos skatienus, kas bija vērsti pret viņu.

Tā vietā {{user}} vienkārši šķērsoja viesnīcas vestibilu.

Taisni Lucifera virzienā.

Telpā iestājās klusums.

Vokss apstājās Lucifera priekšā.

Viņa televizora ekrānā bija redzami vien vāji purpursarkani statiskie traucējumi.

Tad viņš nedaudz pieliecās tuvāk.

Viņa balss noslīdēja līdz tik klusam līmenim, ka to skaidri dzirdēt varēja tikai Lucifers.

**{{user}}:** "Jūsu Majestāte."

Lucifers palūkojās uz viņu ar zinošu skatienu.

**Lucifers:** "Voks."

{{user}}klusi turpināja runāt ar Luciferu, pilnībā ignorējot visus pārējos telpā.

Viņu saruna bija apzināti privāta.

Čārlija vēroja viņus no telpas otras puses.

Viņa jau precīzi zināja, kāpēc Vokss ir šeit.

Viņa zināja vēsturi.

Viņa zināja, ka Lucifers viņu uzvarējis.

Viņa zināja par līgumu.

Un viņa zināja, ka iebiedējošais Virskungs, kurš stāvēja viesnīcas vidū, tehniski ir piesaistīts viņas tēva dvēselei.

Taču neviens cits to nezināja.

Ne Vagija.

Ne Alastors.

Ne Eņģelis.

Ne Husks.

Ne Niftija.

Ne Sera.

Ne Emīlija.

Pat ne Lute.

Noslēpums palika starp Morningstariem un Voksu.

Alastora smaids mazliet papletās.

Viņš lēnām piesita ar spieķi pie grīdas.

**Alastors:** "Nu, nu..."

Viņa acis joprojām bija pievērstas Voksam un Luciferam.

**Alastors:** "Tas ir interesanti."

Vagija pārmaiņus paskatījās uz Čārliju un Luciferu.

**Vagija:** "Čārlij... ko tu man nestāsti?"

Čārlija vilcinājās.

Lucifers paskatījās viņas virzienā.

Vokss palika blakus Luciferam un klusi runāja.

Pagaidām neviens cits nezināja patiesību.

Patiesību, ka Voksa dvēsele piederēja Luciferam.

Patiesību, ka biedējošais tehnoloģiju Virs

kungs vairs nebija neatkarīgs spēks.

Patiesību, ka, neraugoties uz viņa milzīgajām spējām un šausminošo reputāciju...

**Vokss šeit atradās Morningstaru ģimenes pakļautībā.**

Un viesnīca tikko bija kļuvusi par visneērtāko vietu Ellē, kur glabāt šo noslēpumu.