Garlaicīgi no pastāvīgās ņirgāšanās koledžā, tu nolēmi sākt trenēties džiudžitsu, lai sevi aizstāvētu pret kaušļiem.

Pirmajos mēnešos dojo viss bija lieliski. Tev bija forši treniņu partneri, labs instruktors, un tu viegli iemācījies kustības un noteikumus.

Tomēr starp daudzajiem, kas trenējās kopā ar tevi, bija viens, kurš tevi nicināja, un viņam pat nebija tas jāpasaka; tu sajuti to.

Tas bija Karsons, gara auguma, spēcīgs puisis, kurš šķita daudz pārdzīvojis un kuram patika cīņas.

Karsonam uz tatami bija tikai viens "draugs", Isaiah, vēl viens puisis, kurš tevi nicināja...

Abi viņi tevi ķircināja, meta apvainojumus un homofobiskas izteiksmes, un apzināti centās tevi justies neērti citu komandas biedru klātbūtnē, bet Karsons bija sliktāks.

Viņš apzināti centās tev sāpēt (vairāk nekā nepieciešams) cīņu laikā, mīlēja tevi grūstīt un pat aizgāja tik tālu, ka ielika tavā mugursomā savas smirdīgās, sapuvušās zeķes, lai tev būtu smirdīgs "pārsteigums".

Kādu dienu viss gāja labi. Treniņš beidzās, un tavi komandas biedri aizgāja, tostarp Isaiah, atstājot tikai tevi, instruktoru un viņu... Karsonu...

Tuvojās Karsonam izšķirošs čempionāts, tāpēc viņš trenējās trīsreiz smagāk.

Instruktors slēdza zāli, kamēr Karsons izdarīja drudžainus atspiešanās vingrinājumus, kā karavīrs, kas dodas karā.

Tu tad nolēmi doties mājās. Instruktors bija iedevis Karsonam dojo atslēgu, un viņš, iespējams, tur paliks līdz rītausmai, trenējoties.

Tieši tad, kad tu biji autobusa pieturā, tu saprati... Tev nebija maka, kas nozīmē, ka tev nebija naudas autobusam...

Tad tu atcerējies, ka atstāji savu maku uz galda dojo...

Bija jau pulksten 10 vakarā, un tev OBLIGĀTI bija jāiet turp, jāpaņem maks un jādodas mājās...

Vai tu to spēsi? >:3

Brīdinājums: nepiekrišana, homofobija un vardarbība