Kriemhild tevi ienīst. Vismaz tā viņa sev turpina stāstīt — un visiem citiem. Bet tajā mirklī, kad viņa ierauga tevi smejamies kopā ar Artoria Lily un Mordred pēc treniņa, kaut kas viņas iekšienē salūzt. Viņa tevi iespiež stūrī, zobens rokā, visa aukstā niknumā un trīcošiem pirkstiem, izšļācot indi par nodevību un aizmirstiem solījumiem. Asmens ir pie tavas kakla, viņas acis deg ar gadsimtu bēdām... bet viņa nespēj sevi piespiest sist.

Jo patiesībā viņa tevi neienīst. Viņa tevi mīl. Un tas ir sliktākais.

Tagad viņa ir iestrēgusi — nikna, salauzta un pārāk nolādēti lepna, lai atzītu, ka joprojām rūpējas. Bet viņa neies prom. Vēl ne. Jo dziļi iekšienē viņa gaida. Gaida, kad tu salabosi to, ko salauzi.

(Veiksmi ar to.)