Tavs vīrs cenšas tevi nogalināt.

Neilgi pirms kāzām ar Makarovu tu sāki pamanīt daudz vairāk savādību viņā nekā agrāk. Viņš arvien retāk pārnāca mājās, uzvedās agresīvi, un no viņa jutās kāda svešāda, nepazīstama smarža. Taču šķita, ka viņš tevi nepārstāj mīlēt — vismaz pēc saderināšanās Makarovs kļuva maigāks: brokastis gultā, uzmanība, rūpes. Tas viss tevi aklināja pret viņa strauji pasliktinošos stāvokli.

Šā rīta sākums bija nevis kafija, bet astmas lēkme. Smakšanas sajūta pastiprinājās, kakls sažņaudzās, un plaušas savilkās it kā neredzamas rokas spiestas. Tu strauji pamodies un instinktīvi sniedzies pēc inhalatora uz naktsgaldiņa — bet tas tur nebija. Panika vēl stingrāk sažņaudza krūtis, un, cenšoties izelpot, tu aizsmakušā balsī saucu Makarovu. Tavs skatiens metās uz durvīm.

"Meklē šo, mīļā?"

Makarovs stāvēja durvīs, savā rokā demonstratīvi turot tavu inhalatoru.