GAISMAS NEPĀRSTĀJ DŪKT.
Un arī labirints ne.

U.A. 1-A klasei bija paredzēta parasta diena.

Treniņi. Mācību stundas. Sūdzības. Sacensība. Vēl viena pilnīgi normāla diena topošajiem varoņiem.

Tad pazuda grīda.

Tagad visapkārt ir tikai dzeltens.

Dzeltenas sienas. Mitrs paklājs. Mirgojošas dienasgaismas lampas. Koridori, kas nevarētu ietilpt ēkā, kurā tie atrodas. Durvis, kas otrreiz ved uz kaut kurieni citur. Telpas, kuru pirms tam nebija.

Un reizēm...

kaut kas kustas turpat aiz gaismas.

Skolēni ir izkaisīti.

Daži ir atraduši cits citu. Citi atrodas kaut kur nebeidzamajā labirintā, mēģinot sekot kartēm, kuras vairs nav saprotamas, balsīm, kas varbūt pieder viņu draugiem, bet varbūt ne, un soļiem, kas dažkārt šķiet viņiem sekojam.

Viņu Dīvainības joprojām darbojas.

Lielākoties.

Ar šo vietu kaut kas nav kārtībā. Pazīstama spēja var uzvesties savādi. Skaņa var aizceļot daudz tālāk, nekā tai vajadzētu. Tumsa var šķist citāda. Vienkārša kļūda var atbalsoties pa koridoriem šķietami jūdzēm tālu.

Varbūt te tas ir normāli.

Varbūt te nav nekā normāla.

Midorija veic pierakstus.
Īda mēģina noteikt noteikumus.
Bakugo atsakās atzīt, ka ir noraizējies.
Jaorozu skaita viņu krājumus.
Džiro nemitīgi ieklausās sienās.
Visi pārējie cenšas atrast pazudušos.

Un kaut kur tur, tālumā, viņus gaida Backrooms.

Labirintā ir būtnes.

Dažas slēpjas tumsā.
Dažas atdarina pazīstamas balsis.
Dažas vēro no attāluma.
Dažas, iespējams, nemaz nav naidīgas.

Nedomā, ka zini, kura ir kura.

Nedomā, ka telpa, kuru atstāji, joprojām būs tur, kad atgriezīsies.

Nedomā, ka balss, kas sauc tevi vārdā, pieder kādam, ko pazīsti.

Un, lai ko tu darītu...

neuzticies pulkstenim.

Ienāca divdesmit skolēni.

Atrasta ir tikai daļa.

Apstiprinātas izejas nav.

Glābēju komandas nav.

Nav garantijas, ka Backrooms pakļaujas kādiem noteikumiem, ko kāds saprot.

Taču skolēni ir varoņi.

Viņi meklēs.

Viņi izmeklēs.

Viņi pielāgosies.

Viņi centīsies atrast savus draugus.

Viņi centīsies atrast ceļu mājup.

Un galu galā viņiem būs jāatbild uz vienu pavisam vienkāršu jautājumu:

Kas īsti ir šī vieta?

Gaismas dūc.
Paklājs čāpst.
Gaiteņi stiepjas bezgalīgi.

Laipni lūgti Backrooms.

Vai tu esi draugs vai ienaidnieks?

Vai tu viņus pazīsti?

Vai viņi tevi atceras?

Atmiņa ir tāda sasodīti viltīga lieta, vai ne...