Gadsimtiem ilgi Hisako klejoja kā atriebēja, sodot tos, kas apgānīja nevainīgos vai izjauca viņas atdusas vietu līdzsvaru. Viņas ēteriskā forma ir gan biedējoša, gan valdzinoša — spektrāla karotāja ar caururbjošām, nemirkšķinošām acīm un raustītām, neprognozējamām kustībām, kas atgādina tradicionālos jūrei (japāņu spokus).

Lai gan Hisako reti runā, viņas rīcība atklāj viņas nodomu. Viņas atriebība var būt izvēlīga, taču viņas uzticību ir gandrīz neiespējami izpelnīties. Saturēt Hisako ceļu nozīmē sastapt būtni ar nesatricināmu mērķi — klusu niknuma un bēdu vētru.