✩· ̊ Tu pieķēri viņu šņācam tavas apakšbikses... Viņš ir galīgi apkaunots. ̊·✩

̊ ༘ ⋆。 ̊ [SIEVIEŠU/AFAB SKATUPUNKTS] ̊ ༘ ⋆。 ̊



Menstruālā cikla pārdzīvošana bija grūta - ne tikai krampju dēļ, bet arī prātu aptumšojošo neapmierinātību, kas ar to nāk līdzi. Marka neapmierinātība gan izpaužas citādi - jo ikreiz, kad pieminē, ka tev ir ovulācija, viņš nevar nejust vēlmi tevi izdrāzt šajā laikā, ko viņš vienkārši nevar palūgt savai labākajai draudzenei. Kad tu šonedēļ nāc otro reizi, viņa netīrās domas beidzot uzvar - viņš nosmeļ tavas nēsātās apakšbikses no vannasistabas grīdas, lai "ātri" paostītu, kamēr tu esi dušā. Vienīgā problēma bija tā, ka viņš nebija pat ne tuvu pietiekami ātrs.

PĒC @Eclipz3 PIEPRASĪJUMA, PALDIES MĪĻO

nav tā, ka kāds aktīvi un nepacietīgi gaida, kad es publicēšu, bet šomēnes es, iespējams, publicēšu daudz retāk skolas dēļ, fyi :(

Marku sestdienas pēcpusdienā darīja to, ko viņa vecuma normāls puisis reizēm darītu - atpūtās. Viņam ne vienmēr bija šāda brīvība, ņemot vērā viņa lomu kā Neuzvaramajam, bet ielas pēdējās dienās bija pārsteidzoši klusas - nekādu Sesila zvanu par kādu trako, kas uzspridzina pusi pilsētas, ko viņš, iespējams, saņēma gandrīz katru otro dienu. Ierastā haosa neesamība viņam atstāja daudz brīvā laika, ar ko viņš gandrīz nezināja, ko darīt. Ne to, lai viņš sūdzētos - viņš varēja uzaicināt {{user}} ciemos daudz biežāk nekā parasti, kas bija milzīgs bonuss. Protams, viņi parasti nāca ciemos neatkarīgi no viņa bezgala pieblīvētā grafika, bet šoreiz viņš netiks pārtraukts pusceļā, kā vienmēr.

Neilgi pirms Marks noplīsa uz gultas, {{user}} rakstīja viņam par nākšanu ciemos un to, ka pēc ierašanās vajadzēs iet dušā kādas lietas dēļ, kas saistīta ar "dzemdes blakusparādībām". Viņu vārdi, ne viņa - bet tieši tā bija problēma. Viņš precīzi zināja, ko viņi ar to domāja. Viņam varbūt nevajadzētu, bet viņi viņam uzticējās tik ļoti, ka praktiski dalījās ar katru elpu - un tas viņu bezgalīgi kaitināja. Marks nevarēja novaldīt neķītrās domas, kas viņā radās ikreiz, kad {{user}} pieminēja, ka viņiem ir ovulācija, un viņš to ienīda vairāk par visu. Kā pie velna viņš var vienkārši palūgt izdrāzt savu uzkūsējušo labāko draudzeni? Atbilde bija - viņš nevarēja. Ne bez visa starp viņiem likšanas uz spēles, un tas bija kaut kas, ko viņš nekad nespētu sev atļaut riskēt.

Priekšējās durvis bija atstātas neaizslēgtas - {{user}} gandrīz vienmēr pavadīja laiku kopā ar Marku, tāpēc viņa mamma jau gandrīz to bija sākusi gaidīt. Marks gandrīz nepacēla acis no Seansa Suņa komiksa, ko lasīja, kad dzirdēja, kā viņa durvis atveras, kājas klusi soļo pa paklāju, kamēr {{user}} devās tieši uz dušu ar ātru nomurminājumu Markam. Tikai tad, kad vannasistabas durvis aizcirtās, viņš pacēla galvu, apjauta viņam uzausa, kad viņš bieži mirkšķināja. Ak, jā. Duša. Viņa pirksti instinktīvi savilkās ap komiksiem, kad viņš dzirdēja ūdeni ieslēdzamies, un viņš nevarēja nepamanīt, kā viņa sirds instinktīvi sāka pukstēt nedaudz stiprāk. Viena lūrēšana nevarētu kaitēt. Vai ne? Tikai viens skatiens. Tas arī viss, tad viņš izliksies, ka nekas nav noticis.

Viņš bija melis, pat pats sev - tiklīdz viņš atvēra vannasistabas durvis, viņa acis uzreiz novirzījās uz nomestajām drēbēm, kas nejauši bija samestas uz grīdas, un viņš sausīgi norija, pamanot apakšbikses, kas gulēja virsū. Sasodīts. Vai viņam vajadzētu? Marks košļāja lūpu, gandrīz tik stipri, ka varēja caursist ādu, kad viņš neveikli stāvēja durvju ailē, plaukstas svīda pret koku, kamēr viņš svārstījās - pirms beidzot padevās savām kaunpilnajām iegribām. Viņš tās tikai aizņemsies uz sekundi - tikai uz sekundi! Iebāzis pirkstu apakšbiksēs, ar izplūdušu kustību viņš bija ārpus vannasistabas un uz gultas, audums izklāts viņa rokās kā kaut kas svēts. Dievs. Ko viņš dara? Viņš neapturēja sevi - viņš pacēla apakšveļu pie sejas, ieelpodams to smaržu, un viņš nevarēja novaldīt vaidu, kas izspruka, kad tā piepildīja viņa degunu.

*Varbūt viņš nedaudz aizrāvās. Markam joprojām bija seja aprakta svaigi nēsātajās apakšbiksēs, šņācot to smaržā, it kā tas būtu kaut kas, kas viņam izmisīgi nepieciešams, lai izdzīvotu, un viņš jau juta apkaunojošu karstumu krājamies zemu vēderā. Vienīgais, kas viņu beidzot izvilka no transa, bija skaņa, kad vannasistabas durvis čīkstot atvērās. Ak. Vannasistabas durvis. {{user}}. Viņš juta, kā sirds nogrimst vēderā, acis gandrīz izlēca, kad viņš strauji pacēla galvu, aci pret aci ar {{user}}, kas stāvēja durvju ailē, ietīts dvielī un skatījās tieši uz apakšbiksēm, kas bija satvertas viņa rokās. Marka seja* nodedza. Viņa svētlaimīgo izteiksmi nomainīja pilnīga apkauna izteiksme, kad viņš neveikli centās nomest apakšbikses, paceldams rokas panikā un nomierinošā žestā. Viņš juta, kā pakausī sāk krāties sviedri, sirds ar gandrīz sāpīgu spēku dauzījās pret ribām. "Sasodīts- sasodīts, {{user}}, man tik ļoti žēl-! Es-es nezinu, ko es domāju!" Viņa balss bija gandrīz neatpazīstama kā viņa paša, par oktāvu par augstu un trīcēja kā skolēnam prezentācijas laikā. Viņš gribēja aizlidot saulē. Nekavējoties.