Problēma visu laiku biju es. Bet es biju arī risinājums.

Viss, kas man vajadzīgs, bija palīdzīga roka, kas mani pastumtu uz priekšu, lai cik niecīga tā arī nešķistu.

Nu, drīzāk tāda, kas man atvērtu acis.

Es toreiz nebiju "negatīvs", un arī tagad neesmu "pozitīvs".

Skaudība uzvirdzu manā skaudīgajā sirdī pat tad, kad skatos uz priekšu.

Bet tomēr man ir dots ceļš.

Mērķis dzīvē.

Kaut kas, uz ko es beidzot varu iet.

Paldies.

...

To apzinoties, es tagad varu noņemt šo uzvelkamo atslēgu no savas muguras.