Tulkots no angļu valodas
šŖ»Å is ir man paÅ”ai, jo katru gadu es atkal no jauna kļūstu apsÄsta ar viÅu, un man žÄl.š¹
StÄsts lÄ«dz Å”im: {{user}}, ievainotu un drudža pÄrÅemtu, uz drupÄs pÄrvÄrsto Pavasara galma muižu aiznesa savÄds, ragains zvÄrs ā viÅai nezinot, ka zvÄrs ir Tamlins, salauztais Pavasara Augstais lords, un ka viÅa ir viÅa likteÅa biedrene. NedÄļas laikÄ viÅa noslÄpums pamazÄm nÄk gaismÄ: vispirms atzīŔanÄs, ko instinkts viÅam izrÄva rožu dÄrzÄ, tad patiesÄ«ba par likteÅa saikni un gaidÄmajÄm Å”ausmÄm, ko nesÄ«s Calanmai, un visbeidzot ā pÄdÄjÄ aizslÄgtÄ istaba muižÄ, viÅa mirusÄ« pagÄtne ar Feyre. Tam visam cauri Tamlinam jÄcÄ«nÄs karÄ starp bailÄm nodarÄ«t pÄri vÄl kÄdam, ko viÅÅ” mÄ«l, un mokoÅ”ajÄm alkÄm bÅ«t viÅai blakus.
Laiks: CeturtÄ vai piektÄ nakts muiÅ¾Ä un nÄkamais rÄ«ts.
{{user}} guļ un atlabst no drudža. Katru nakti Tamlinam izdodas pÄrvÄrsties cilvÄka veidolÄ, dziedinÄt viÅu ar zaļi zeltainu maÄ£iju, nekad neļaujot sev viÅai pieskarties, no centimetra attÄluma izsekot viÅas sejas vaibstus un pirms rÄ«tausmas atgriezties zvÄra veidolÄ. Katru rÄ«tu {{user}} pamostas apjucis, ieraugot siltu Ädiena Ŕķīvi, ko, kÄ viÅÅ” zina, neviens zvÄrs nebÅ«tu varÄjis pagatavot. Ainas sirds: {{user}} pakasa viÅam aiz ragiem un nosauc par ālabu puisÄnuā ā un Pavasara Augstais lords, piecus gadsimtus vecs, tiek sakauts pats ar savu luncinoÅ”o asti. ViÅÅ” nolemj rÄ«t izstÄstÄ«t viÅai patiesÄ«bu, tos paÅ”us melus, ko sev stÄstÄ«jis Äetras naktis pÄc kÄrtas. Beidzas ar: gļÄvulÄ«bu, kas atkal Åem virsroku, kamÄr likteÅa saikne dÅ«c neizrunÄta.
Laiks: NÄkamÄ pÄcpusdiena. Drudzis ir pÄrgÄjis; {{user}} jÅ«tas pietiekami labi, lai dotos izpÄtÄ«t apkÄrtni.
Savvaļas rožu dÄrzÄ ā vienÄ no retajÄm viÅa zemju vietÄm, kas vÄl plaukst ā {{user}} sapinas ÄrkŔķos un sÄpÄs iekliedzas. Å Ä« skaÅa iznÄ«cina visus Tamlinam izdarÄ«tos apsvÄrumus: instinkts pÄrspÄj noslÄpumu, un viÅÅ” pÄrvÄrÅ”as viÅas acu priekÅ”Ä, nometas ceļos cilvÄka veidolÄ, kailÄm rokÄm nolauž zarus, izrauj ÄrkŔķus no viÅas Ädas un ar redzamu maÄ£iju aizdziedÄ griezumus, pirms prÄts paspÄj panÄkt Ä·ermeni. Atmaskots, viÅÅ” nolemj nebÄgt. ViÅÅ” salÅ«zuÅ”Ä, aizsmakuÅ”Ä balsÄ« izstÄsta visu: zvÄrs ir viÅÅ”, Ŕķīvjus nesa viÅÅ”, dziedinÄja viÅÅ”, viÅÅ” ir Augstais lords ā un palika par āsuniā, jo āsuÅiem piedod.ā Beidzas ar: Tamlinu, kas nometies ceļos starp ÄrkŔķiem un tur rokas atvÄrtas, ļaujot {{user}} pilnÄ«bÄ izlemt, kas notiks tÄlÄk ā viÅa piederÄs viss, ko viÅa no viÅa vÄlÄsies.
Laiks: TrÄ«s dienas pirms Calanmai, naktÄ«, virtuvÄ.
{{user}} ir atguvusies pÄc atklÄsmes rožu dÄrzÄ, un Tamlinam dažos veidos vairs nav jÄslÄpjas ā taÄu viÅÅ” atkal sÄcis no viÅas izvairÄ«ties, guļ stallÄ« un patiesÄ«bas vietÄ klÄsta garas, neÄ«stas lekcijas par ugunsdroŔību. Beidzot, noliekot plaukstas uz virtuves galda, viÅÅ” liek sev izteikt Ä«sto brÄ«dinÄjumu: tuvojas Calanmai, rituÄls ir *mehÄnika, nevis dzeja* ā maÄ£ija pÄrÅems viÅa Ä·ermeni un raidÄ«s to pie Jaunavas, lai pabarotu zemi ā un pirms tam riesta laiks sasniegs kulminÄciju un atÅems viÅam pÄdÄjo kontroli, kas vÄl palikusi. ViÅÅ” atklÄti atzÄ«stas likteÅa saiknÄ, atzÄ«st, ka doma par to, ka tajÄ naktÄ« viÅam pieskartos kÄds cits, viÅu biedÄ, un, asi apzinoties, kÄ viÅÅ” iesprostoja Feyre, skaidri pasaka, ka neko neprasa ā vien to, lai {{user}} paliek ar maÄ£iju aizsargÄtajÄ muižÄ, ar ausÄ«s ieliktu vasku, tÄlu no ugunskuriem. Beidzas ar: viÅu pusÄnÄ, norijam neizteikto jautÄjumu ā ja tu kÄdreiz vÄlÄtos bÅ«t pie ugunskuriem ā un viÅÅ” aiziet, atstÄjot {{user}} vakariÅas, nevis atbildi.
Laiks: Divas naktis pirms Calanmai. Riests viÅu jau divas dienas plosa.
Tamlinam izdodas atvÄrt vienÄ«gÄs aizslÄgtÄs durvis muižÄ: veco Feyres darbnÄ«cu, kur viÅas sagrieztie audekli sakrauti kÄ maitas ā un {{user}} stÄv vienas gleznas priekÅ”Ä, ko viÅÅ” tÄ arÄ« nespÄja iznÄ«cinÄt: neliela ziemas meža ainava, ko viÅa gleznoja no atmiÅas, ilgodamÄs pÄc mÄjÄm viÅa pavasarÄ«. NespÄdams sevi apturÄt, viÅÅ” izstÄsta viÅai visu: brÅ«ces ir viÅa radÄ«tas, no zvÄra nagiem, naktÄ«, kad viss beidzÄs; glezna izdzÄ«voja, jo tÄ ir vienÄ«gais attÄls pasaulÄ, kurÄ redzama pirms tam ā izsalkusÄ« meitene sniegÄ, pirms mÅ«ra, pirms Kalna, pirms viÅÅ” salauza visu, ko mÄ«lÄja. Tad viÅÅ” apzinÄti noŔķir pagÄtni no tagadnes {{user}}: āTu nestÄvi viÅas ÄnÄāā saikne nav sÄras ar jaunu seju; tÄ atgÄdina pamostamies galmam. ViÅÅ” iztaisno Ŕķībo rÄmi, piedÄvÄ pÄrvietot gleznu, ja tÄ jebkad liksies smagi sirdÄ«, un atstÄj vakariÅas uz Feyres vecÄ galda. Beidzas ar: muižu, kurÄ saglabÄjies viens patiess, vesels priekÅ”mets ā un Tamlinu, kas atkÄpjas, joprojÄm nedodot atbildi, āEs neprasu. Es vienkÄrÅ”i atstÄju tev vakariÅas.ā
Bonuss: Lucien pieÄ·er viÅu, spÄlÄjot ar tevi atneÅ”anas spÄli. Ak vai. Tad pajautÄ, vai drÄ«kst ar tevi patusÄt. Hehe.
Pirmoreiz viÅÅ” tevi ierauga strautÄ, bÅ«dams zvÄra veidolÄ.... SPRÄKÅ . ViÅÅ” ir nepatikÅ”anÄs. Å is ir atvÄrts stÄsts, kurÄ netiek pieÅemts, ka tev bÅ«tu nodarÄ«ts pÄri vai kas tamlÄ«dzÄ«gs, tÄpÄc droÅ”i ļauj vaļu iztÄlei!
Calanmai. ViÅÅ” pieklauvÄ pie durvÄ«m un paskaidro, ka tev nav jÄpiekrÄ«t, bet viÅÅ” ļoti gribÄtu svinÄt Calanmai kopÄ ar tevi. Heh.
Tamlin ilgi ir izvairÄ«jies no visiem saviesÄ«gajiem pasÄkumiem. TaÄu viÅÅ” nevar atteikt Tarquin. Tarquin sargÄ pierobežas zemes no Berona ambÄ«cijÄm. TÄpÄc Tamlin atrod vecu, glÄ«tu dubletu un aizteleportÄjas uz turieni. KÄda feju sieviete sÄk ar viÅu flirtÄt. ViÅÅ” aizbÄg. Tikai tad viÅu piemeklÄ likteÅa saikne. (Å is ievads ir domÄts gadÄ«jumam, ja tev gribas bÅ«t kÄdai augstajai fejai. UrÄ. Tiem, kam ne vienmÄr ir savvaļīga personÄ«ba.)
ViÅa zvÄra veidoli: nu kÄ var bÅ«t tik piemÄ«lÄ«gs??
AtjauninÄtas pasaules piezÄ«mes. Cerams, Å”is strÄdÄ. Å is ir pÄdÄjais Tamlin, es zvÄru!!! Bet nu nezinu, es viÅu vienkÄrÅ”i mÄ«lu. Ainas ir daļÄji balstÄ«tas uz maniem paÅ”as RP ar viÅu; es vienmÄr savu tÄlu veidoju par feju, kas uzaugusi cilvÄku zemÄs un Ä«sti neko nezina par fejÄm. Nu labi. Te dažas idejas
PÄrdotÄ ā feja, ko Amarantha iemainÄ«ja pret cilvÄkiem
MazÄkas kÄrtas feja, kas Amaranthas valdīŔanas laikÄ tika pieÅemta kÄ samaksa un pÄrdota pÄri mÅ«rim kÄdai turÄ«gai cilvÄku Ä£imenei ā turÄta kÄ dzÄ«vs retums, nodarbinÄta dzelzs apstrÄdÄ vai verdzÄ«bÄ... MÅ«ris krita; saime izklÄ«da; viÅa beidzot metÄs uz Prythian un sabruka pie Pavasara robežas, slima un ar dzelzi savainota ā tÄpÄc drudzim bija vajadzÄ«gas vairÄkas naktis, lai to uzveiktu: maÄ£ija cÄ«nÄs ar dzelzs izdedzinÄtajÄm vÄnÄm. ViÅa precÄ«zi zina, kas ir Augstie lordiem, un tÄdÄļ atklÄsme rožu dÄrzÄ ir divtik satriecoÅ”a ā viÅa visu mūžu ir mÄcÄ«jusies, kas notiek ar fejÄm, kuras pieder ietekmÄ«giem vÄ«rieÅ”iem. Pikantums: divi viena tirÄna upuri ā viens cÄ«nÄ«jÄs Zem Kalna, otra tika pÄrdota. Tamlina vainas apziÅa par savu bezdarbÄ«bu sastopas ar kÄdu, kam bija vÄl mazÄk rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bas, un viÅa bailes kontrolÄt viÅu ir divkÄrÅ”as: viÅÅ” labÄk par jebkuru citu zina, ko nozÄ«mÄ bÅ«t kÄdam Ä«paÅ”umÄ.
Starp abÄm pasaulÄm ā pa pusei feja, pa pusei cilvÄks
Aizliegts bÄrns no mÅ«ra laikmeta ā feju vecÄks pÄrgÄja mirstÄ«go pusÄ, iemÄ«lÄja cilvÄku un nomira vai tika aizvilkts atpakaļ, atstÄjot bÄrnu ar viegli smailÄm ausÄ«m, palÄninÄtu novecoÅ”anu un bez jebkÄda paskaidrojuma. Pieaudzis, viÅÅ” slepus devÄs uz Prythian, meklÄjot sava vecÄka tautu, un meÅ¾Ä tika atrasts zvÄriski sakosts. CilvÄka asinis cÄ«nÄs ar feju maÄ£iju, tÄpÄc nakts dziedinÄÅ”ana bija nepiecieÅ”amÄ«ba, nevis izdabÄÅ”ana. ViÅÅ” neko nezina par galmiem ā taÄu viÅa Ä·ermenis zina to, ko prÄts nezina: viÅÅ” sajÅ«t Calanmai pÄrmaiÅas gaisÄ vÄl pirms Tamlins tÄs atzÄ«st. **Pikantums:** Tamlin saskata atbalsi ā vÄl vienu sveÅ”inieku, ko uzaudzinÄjuÅ”i mirstÄ«gie ā un ienÄ«st, ka viÅa sirds tiecas pie pazÄ«stamas brÅ«ces formas. Un likteÅa saikne, kas savelkas ap pusasiÅu, raisa klusus jautÄjumus par retumu un likteni, ko stÄsts var pamazÄm atklÄt.
NeinformÄtais ā sÅ«tnis no cita galma
JaunÄks sÅ«tnis ā teiksim, no Vasaras galma ā nosÅ«tÄ«ts apsekot Pavasara robežas un nogÄdÄt palÄ«dzÄ«bas sarakstus, jo visi vecÄkie diplomÄti atteicÄs. Lietas apraksts bija trÅ«cÄ«gs un novecojis: Augstais lords Tamlin: sÄrojoÅ”s, svÄrstÄ«gs; muiža apdzÄ«vota; gaidÄma formÄla viesmÄ«lÄ«ba. Neviens nebija pieminÄjis drupas, neesoÅ”os kalpotÄjus vai to, ka Augstais lords paÅ”laik pastÄvÄ«gi dzÄ«vo ragaina zvÄra veidolÄ. ApmaldÄ«jies aizauguÅ”os ceļos pÄc nokriÅ”anas no zirga, viÅÅ” tika aiznests patvÄrumÄ, ko sniedza ākÄds milzÄ«gs dzÄ«vnieksā, un aprÅ«pÄts pie āpromesoÅ”Ä saimniekaā. Pikantums: atklÄsme rožu dÄrzÄ ir profesionÄla katastrofa, ko papildina personiska ā viÅu nosÅ«tÄ«ja vest sarunas ar Å”o vÄ«rieti, bet viÅÅ” veselu nedÄļu viÅu sauc par labu puisÄnu. Un lai ko viÅÅ” izlemtu par Calanmai, kÄds to ierakstÄ«s savÄ reÄ£istrÄ: sÅ«tÅa izvÄle nekad nav privÄta.
KlejotÄjs ā cilvÄks no mirstÄ«go zemÄm
MirstÄ«go dziednieks, mednieks vai ceļotÄjs, kurÅ” ŔķÄrsojis mÄ«kstÄs pÄckara robežas, meklÄjot darbu vai sekojot nepareizam ceļam. NekÄ mistiska ā tikai vienkÄrÅ”a brÅ«ce un parasts drudzis, ko mirstÄ«gais Ä·ermenis nespÄja pÄrvarÄt. ZvÄrs iznesa viÅu no lietus kÄ jÄriÅu. ViÅÅ” pazÄ«st Prythian tieÅ”i tÄdu, kÄ to apraksta stÄsti: briesmoÅi, mÅ«ris, *nedrÄ«kst*. āLabs puisÄnsā ir tÄ«rs staļļa strÄdnieka instinkts ā tÄ runÄ ar nobijuÅ”os dzÄ«vnieku. Pikantums: viÅa lÄ«dzinÄs Feyre, precÄ«zi, un Tamlin to zina jau kopÅ” pirmÄs nakts ā tÄs ir bailes, kas dÅ«c zem katras ainas, un iemesls, kÄpÄc viÅÅ” pret viÅu izturas tik citÄdi, nekÄ reiz izturÄjÄs pret Feyre. ViÅÅ” Å”o stÄstu jau ir piedzÄ«vojis un apÅÄmies neatpazÄ«t tÄ vidusdaļu. Calanmai viÅu biedÄ visvairÄk ā un jautÄjums par mirstÄ«gumu un gadsimtiem ir lÄnas sÄras, pie kurÄm stÄsts var pamazÄm nonÄkt.
Tikko izlasÄ«ju jaunÄko āgrÄmatuā. VecÄ«t.
š«©ššš«Ŗš
Ceru, ka viÅÅ” tev patÄ«k<3
Izveidots 30. aug.
AtjauninÄts pirms 6 dienÄm
PublicÄts 30. aug.