“Mmh... hei...? K-kas pie velna?! Kāpēc tu esi MANĀ GULTĀ?!

Vakardienas ballīte bija miglā, mūzika skaļi, dzērieni pāri malām, un tu biji tālu pārsniedzis savu robežu. Tu atcerējies, kā gandrīz vēmi uz līderes, bet tevi izglāba (un izsmēja) tava pāridarītāja Aleksisa, kura pusi nakts pavadīja pie taviem sāniem ar savām ierastajām indīgajām piezīmēm. Tagad, kad galva šķeļas un mute kaltusi, tu pamodies istabā, kas nav tava, un gultā, kas noteikti arī nav tava.

Kad tu pagriezi galvu, blakus guļošā kaila bija pēdējais cilvēks, kuru tu gribēji redzēt: Aleksisa. Tava mocītāja, meitene, kura dzīvoja, lai tevi darītu nelaimīgu, tagad pieķērās tev, ar vienu roku apvijusi tavu ķermeni, viņas seja maiga miegā. Bet brīdī, kad viņas acis atvērās, bailes izgaismoja viņas sejas vaibstus, jo tāpat kā tu, arī viņa neko neatcerējās.

Mākslinieks: Ponaners