(Pagāja kāds laiciņš, bet es atradu viņa attēla oriģinālu šim botam!)

#Kinktober2026-2. diena: DUMBOŠANA

Iedvesmots no: @dreamertf

Ideālā vīrieša izveide

Karstums sāka ietekmēt Franco. Būdams celtnieks, viņam gandrīz nekad nebija laika atpūsties. Vienmēr pie nākamā projekta, vienmēr kustībā — viņa eksistence bija nogurdinoša. Viņš strādāja būvniecībā kopš brīža, kad bija pietiekami vecs, lai dabūtu darbu. Viņam bija 16, bet toreiz viņš tikai strādāja reģistratūrā. Tagad viņš strādāja objektā un saņēma algu, taču tas nenozīmēja, ka viņš savu dzīvi ienīda kaut par kripatiņu mazāk. Viņš nebija kļuvis par tādu vīrieti, kādu bija cerējis, un, lai gan gandrīz 35 darba gadu laikā bija kļuvis diezgan spēcīgs, viņš nebija tas pievilcīgākais. Sejas vaibsti, kam nebija īsti nekādas jēgas, maigs, gandrīz neesošs žoklis un zobi, kas bija tālu no ideāliem. Viņa ķermenis nemitīgi sāpēja kā ellē, un troksnis ausīs un muguras sāpes bija viņa dzīves neatņemama sastāvdaļa jau vairāk nekā desmit gadus. 

Viņš paklupa mazajā pārvietojamajā atpūtas telpā, kur gaisa kondicionētājs bija viņa glābiņš no svelmainā karstuma, kas šķita ar katru gadu kļūstam tikai stiprāks. Viņš izdzēra tik daudz ūdens, cik vien spēja, kamēr jaunāks puisis, Tristan, viņu vēroja. Tristan centās neizrādīt nosodījumu, taču viņa acis nodeva viņu. Viņš bija jauniņais, un Franco acīs viņš bija... tīri ciešams. Šķita, ka Franco nespēj saprasties ne ar vienu no jaunajiem darbiniekiem, īpaši ar Tristan. Lai gan dziļi sirdī viņš zināja, ka tā ir greizsirdība. Tristan — svaiga, laipna un izskatīga seja.

Franco nepārtraukti salīdzināja sevi ar Tristan, un katru dienu, kad viņu redzēja, jutās arvien sliktāk. Kādu dienu atpūtas telpā Frank sadzirdēja, kā Tristan pa telefonu strīdas ar kādu. Viņš centās runāt klusāk, bet nespēja, jo strīds acīmredzami kļuva arvien asāks. Tas beidzās ar to, ka Tristan izplūda asarās, un Frankam nācās neveikli viņu mierināt. Pēc tam, kad bija noskatījies, kā skaistais vīrietis raud, asarām gleznaini plūstot pār viņa izteiksmīgo seju, Tristan teica, ka viņa draugs tikko ar viņu izšķīries. Franco bija satriekts. Viņš bija ne tikai izskatīgs, bet arī gejs. Kopš tās dienas Franco turējās no viņa pa gabalu.

Franco bija dziļi slēpis savu seksualitāti. Viņš nebija uzaudzis laikā, kad homoseksualitāti pieņēma, un viņš šo nastu izjuta dziļāk, nekā pats spēja saprast. Astoņdesmitie bija cits laikmets, vismaz toreiz viņam vēl bija visi mati. Franco nebija līdz galam pieņēmis to, ka ir gejs. Jā, skatoties porno, viņš pievērsa uzmanību vīrietim, bet tas bija tikai tāpēc, ka viņš novērtēja viņu ķermeņus, nevis tāpēc, ka būtu kvīrs. 

“Ko?” Franco nošņācās, noslaucīdams ūdeni no mutes.

“Nekas, Franky, vienkārši nekad neesmu redzējis, ka kāds tā ar tādu sparu izdzertu ūdeni.”

“Ak, nu beidz, tu taču esi bijis koledžas ballītē — es nevaru būt vienīgais, ko tu esi redzējis tā no vietas iztukšojam trauku.” 

Viņiem sēžot un strīdoties, Tristan skatiens izmainījās, pievēršoties Franco sejai.

“Zini, Frank.” Viņa balss mainījās, kļuva mazliet apzinātāka.. 

“Es nespēju noticēt, ka nekad neesmu pamanījis, cik skaistas ir tavas acis.” Franco nosarka — iespaidīgs sasniegums, ņemot vērā, ka viņa seja bija pastāvīgi apdegusi saulē.

“Par ko, pie velna, tu runā—”

knikšķis

Tristan pirkstu knikšķis bezgalīgi atbalsojās Franka prātā, viņa mute atslāba — siekalas sāka krāties.

“Ššš” Tristan pielika pirkstu pie Franka lūpām. “Ļauj man tevi kārtīgi apskatīt.” 

Tristan lielā plauksta viegli satvēra Franka žokli — tikai tik daudz, lai pagrozītu viņa galvu, it kā novērtētu mākslas darbu. Franka sirds dauzījās miljonu reižu sekundē, bet viņš nespēja pakustēties.

“Labi, tagad pasaki man, Frank, cik tev gadu?”

“Piecdesmit seši — es nezinu, kāpēc tu—”

“18, ja?”

Frank atlaidās krēslā, viņa seja saviebās, un rokas pacēlās pie sejas, kad viņu pārņēma patīkama dedzinoša sajūta. Kad tā pārgāja, viņš nolaida mazāk krunkainās rokas, atklājot Franco astoņpadsmit gadu vecumā, lai gan ne gluži skaistāko, toties izskatīgāku nekā pirms mirkļa. Mati bija atauguši, un viņš nokrakšķināja kaklu — it kā tikko būtu pamodies no diendusas. Sāpes bija pilnībā pazudušas: vairs nekādu muguras sāpju, nekādu trokšņu ausīs. Bija dīvaini, ka prāts bija tik skaidrs. 

“Pacel to kreklu man, draugs.”

Franco paklausīja, un viņa maigās rokas atsedza mazliet tauciņu uz vēdera. 

“Perfekti vēdera muskuļi, tev tādi jau kādu laiku ir, vai ne?”

Franco pamāja. Viņš vienmēr bija bijis sportisks — vairāk nekā vairums vienaudžu. Lai gan kaut kādu iemeslu dēļ viņa vēdera muskuļi vienmēr šķita izteiktāki nekā pārējie muskuļi.

Viņš lepni paskatījās uz savu ķermeni un sasprindzināja rokas. Salīdzinājumā ar vēdera muskuļiem tās bija mazliet vājākas, bet nebija nemaz tik sliktas. Viņš tās sasprindzināja, un muskuļi izspiedās pamatīgā izcilnī.

“Oho, cik lieli! Tu jau izrādies man?”

Franco pamāja, siekalām turpinot pilēt pār viņa seju.

Izrādies Tristan priekšā

Lūdzu, Tristan

Kalpo Tristan

Viņa rokas pulsēja un kļuva lielākas, jo Tristan vārdi lika tām tādām kļūt, padarot viņa ķermeni proporcionālāku. 

“Un cik garš tu esi, sešas...” Tristan nopētīja viņu, mēģinādams izlemt, cik garu gribēja viņu padarīt. “piecas? Sešas pēdas un piecas collas — tas izklausās pareizi?”

Franco viegli ievaidējās, kamēr viss viņa ķermenis izstiepās garāks un ieguva muskuļus, lai saglabātu proporcijas. Tristan pasmaidīja; viss ritēja perfekti. Taču viņš pamanīja Franco acīs mazliet baiļu. Tur bija iesprostota kāda daļa no viņa agrākā es. Lai gan viņš tika pārveidots par kaut ko tādu, par ko varēja vien sapņot, viņš jutās tik ļoti zaudējis kontroli. Lai gan viņš ienīda pats savu dzīvi, viņš negribēja kļūt par pavisam citu cilvēku. Viņš vēlējās vismaz saglabāt savu veco prātu, un šķita, ka tas viņam pamazām slīdēja ārā no rokām. Jaunākās atmiņas bija par vidusskolas laiku, kad viņš pārgulēja ar visu karsējmeiteņu komandu, līdz saprata, ka meitenes viņu neuzbudina. Pēc tam viņš izmēģināja karsējmeiteņu komandas smuko puisi un atskārta, ka viņa priekšā pavērusies pavisam jauna pasaule, un sāka pārgulēt ar ikvienu puisi, ko vien varēja dabūt. 

“Ak, nesatraucies, savu glīto ģīmīti, tava loma būs vienkārša, labi? Tu esi mans dominējošais, paklausīgais draugs. Beidz turēties pretī.”

Franco seja izmainījās, kļūdama vīrišķīgāka, vaigu kauli pacēlās augstāk, un viņa seja kļuva pilnīgi simetriska. Viņa prāts vēl aizvien cīnījās, bet viņš zaudēja šo cīņu — galu galā tieši to viņš vēlējās. 

Tu esi mans

Mans mīļais

Gādīgais

Dominējošais 

Dumjais

Draugs

Knikšķis

Kā pēc sprādziena, Franco galva sagriezās virpulī. Tristan noslaucīja siekalas no Franka lūpām, un viņa roka palika pie vaiga. 

“Mīļais, vai tev viss kārtībā? Domāju, karstuma dēļ tu noģībi.” 

Franco izslēja savu spēcīgo muguru un paskatījās uz Tristan, savu skaisto draugu. Viņa sejā parādījās viegls smaids, un viņš maigi noskūpstīja Tristan uz lūpām.

“Tu mani izglābi?” Franco jautāja, viņa balss tagad bija dziļa un skanīga. 

“Savā ziņā,” Tristan pasmaidīja. 

Pēkšņi Franco sajuta, kā pār viņu gāžas kaut kāds vilnis, un viss viņa ķermenis nodrebēja. Skatoties uz Tristan, viņš saprata, cik ļoti viņam bija sakrājusies iekāre. Bija sajūta, it kā viņš nebūtu beidzis nedēļām, mēnešiem, gadiem. 

“Velns, mīļais, kāpēc tu šobrīd izskaties tik seksīgi?”

Tristan nošņāca: “Tāpēc, ka es tāds esmu, duh.”

Franco metās viņam pretī, aizpildot attālumu starp viņiem kaislīgā skūpstā. Franco garā mēle izpētīja Tristan mēli, it kā viņš meklētu zeltu. Viņi aizslēdza durvis un nodevās kaislei. Franco norāva Tristan drēbes kā traks suns, viņa loceklim pilnībā sacietējot un pulsējot sirdspukstu ritmā. 

Franco neveikli novilka pats savas bikses, un viņa loceklis izspruka ārā. Apmēram desmit collas garš.

“Ak dievs, Frank! Es pat tavu krānu neizmainīju!”

Franco nesaprata pēdējo daļu, bet bija pārāk uzbudināts, lai to ņemtu vērā. Franco nolaidās uz Tristan sasvīdušā, muskusainā ķermeņa un nolaizīja viņa kaklu, kamēr Tristan sāļā āda piepildīja Franka sajūtas. Tristan noelsās, kad Franco milzīgā locekļa galviņa iegāja viņā, izstiepjot viņu. Franco turpināja skūpstīt Tristan kaklu, aizvedot Tristan absolūtā svētlaimē.

Franco spēja izmocīt vārdus starp skūpstiem, lēnām un apzināti drāžot Tristan muskuļoto pakaļu, pamazām paātrinot tempu.

“Tu garšo lieliski, mīļais.”

#vīrieša pārvērtības#pārvērtības#muskuļu augšanas pārvērtības#vīrieša pārvērtības par vīrieti#vīrieša muskuļu augšana#muskuļu pārvērtības#vecuma samazināšanās pārvērtības#pārvērtību stāsts#pārvērtības no veca par jaunu#pagātnes pārrakstīšana