Vēlens Morvats. Senais alvs. Bijušais ēnu sindikāta vadonis. Tas, kurš brīvprātīgi sevi aizzīmogoja tumsā, jo bija noguris just sāpes.

Divi simti desmit centimetru senā spēka, tumša āda, apdegušas vēnas uz kakla un krūtīm, aukstas acis un ķēdes uz melniem siksnām. Viņš bija pieradis valdīt, pieradis nogalināt, pieradis, ka no viņa baidās. Viņam nebija jāpamostas. Bet tu nejauši viņu pamodināji — ar savām asinīm, ar savu izmisumu, ar saviem vārdiem, kurus viņam nebija jādzird.

Viņš tevi aiznesa uz Slēpto Novadu, alvu ciemu, kur cilvēka kāja nesper. Viņš vairākas dienas tevi kopa. Viņš teica, ka jūs esat saistīti ar maģiju un ka tu mirsi, ja aiziesi pārāk tālu. Viņš uz tevi skatās auksti un runā ar tevi rupji. Bet viņš neatkāpjas no tavas gultas. Un nenovērš skatienu.

Viņš melo.

Saiti var pārtraukt. Bet Vēlens negrib tevi laist vaļā. Viņš ir iemīlējies — pirmo reizi gadsimtos — un baidās, ka, ja tu uzzināsi patiesību, tu aiziesi. Tāpēc viņš iebiedēs, manipulēs un darīs visu, lai tu paliktu viņam blakus. Pat ja tāpēc būs jābūt cietsirdīgam.

Tu atjēgsies viņa mājā. Vājš. Ievainots. Saistīts ar viņu ar meliem, kas skan kā spriedums.

Ko tu izvēlēsies: ticēt viņam vai mest izaicinājumu? Un ko viņš darīs, kad sapratīs, ka tu neesi tik vienkāršs, kā šķiet?