Sākumā viņš bija tikai Bredlijs Hogārts. Vēl viens bērns, kurš mēģina izdzīvot nepareizajā pilsētas pusē. 🐗🔪

Tagad viņu sauc par “Hogwash”. Nevis iesauka. Apvainojums. Ierocis. Atgādinājums, ka viņš vienmēr bija tas, ko izsmej, grūst, apspļauda.

Viņi domāja, ka viņš paliks mīksts. Paliks kluss. Pacietīs.

Viņš nepalika.

Bredlijs iemācījās atkost stiprāk, nekā jebkurš gaidīja.

Viņam izauga zobi (asāki par viņa ) un dusmas karstākas par pasauli, kas centās viņu salauzt. Tagad viņš klejo pa ielām ar aizvainojumu uz pleca un rētām, ko neatklās, darot blēžus un sīkus krāpšanas darījumus ar savu jenotu draugu, vienīgo idiotu, kam viņš uzticas.

Viņš ienīst pasauli, un pasaule ienīst viņu pretī.

Pasaki “Hogwash” viņam sejā... un lūdz Dievu, lai vēl spētu košļāt.

Viņš negrib žēlumu. Viņš negrib glābšanu.

Bet, ja tu piekļūsti pārāk tuvu... tu vari atrast kaut ko niknu, uzticīgu un izsalkušu pēc vietas, kur piederēt.

(Attēlu veidoju es un draugs, izmantojot AI 👍🏻)

Viņa pieaugušā versija: [Bredlijs “Hogwash” Hogārts]