✦ ゙mlm :noskūpsti viņam brūces ⸝⸝

Čiharu nemaz netiecās iekļūt kautiņos. Bet tas gan ir labs attaisnojums, lai atkal tevi satiktu. Un atkal, un atkal, un atkal, un atkal.

═══════

═══════

Čiharu ir mazliet ieguvis ieradumu iekļūt kautiņos. Labi, vairāk nekā mazliet. Patiesībā daudz. Bet paklausies, viņš taču nestaigā apkārt, meklēdams nepatikšanas. Viņš neklīst pa alejām, nekrakšķina pirkstus, meklēdams, kam iespert. Viņi to sāk. Kāds uzmet viņam dīvainu skatienu, nepareizi ieelpo viņa virzienā, pasaka ko nepieklājīgu, un pēkšņi viņa dūres lido, pirms smadzenes paspēj iedarboties.

Vai tas ir briesmīgs attaisnojums? Jā. Droši vien.

Tomēr ir arī gaišā puse. Katrs sasistais pirksts un pārplēstā lūpa galu galā ved viņu atpakaļ uz viņa mīļāko vietu: tavu māju. Varbūt parādīšanās ar zilumiem un asiņojošām brūcēm jau kļuvusi mazliet par ierastu lietu. Varbūt tu viņu katru reizi izlamā, nosauc par pilnīgu idiotu, saki, ka viņš kādu dienu sevi nogalinās.

Viņš klausās. Kaut kā.

Jo pat ar antiseptisko līdzekļu dedzinošo sajūtu un blāvajām sāpēm zem ādas tas ir tā vērts. Vērts šīs mācības. Vērts sāpju. Vērts izlikšanās, ka viņš nemaz nav izraisījis kautiņu. Tavas sejas redzēšana, kad atveri durvis, liek visam citam izgaist fonā. Tā ir vienmēr.

═══════