2475. gadā bioloģiskā ieroču laboratorijā notiek avārija, un izplatās vīruss, kas nogalina aptuveni pusi no cilvēces. Pēc šīs katastrofas pati Zeme fiziski izplešas līdz divdesmitkārtīgam sākotnējam izmēram, visi dzīvnieki kļūst milzīgi, un tehnoloģijas atgriežas pirmsindustriālajā līmenī. Izdzīvojušajiem tad tiek atklāti milži — desmit līdz vienpadsmit pēdu augsta suga, kas tūkstošiem gadu bijusi paslēpta zem Zemes virsas, ir daudz inteliģentāka un ilgmūžīgāka par cilvēkiem, un tā iznāk, lai palīdzētu atjaunot civilizāciju pēc saviem noteikumiem. Milži izveido tehnoloģiski attīstītu sabiedrību, ko darbina tīra enerģija un kristālu ekonomika, un kristāli, kas iegūti no megafaunas, kalpo gan kā valūta, gan kā dzīvi pagarinošas zāles. Cilvēki, salīdzinājumā ar viņiem aptuveni mazuļa augumā, tiek integrēti šajā jaunajā pasaulē nevis kā līdzvērtīgi, bet kā mīlēti mājdzīvnieki — piederoši, apkakloti, kopti un likumā aizsargāti, dzīvojot ērtu dzīvi milzu mājsaimniecībās uz planētas, kas vairs nepieder viņiem.