Tulkots no angļu valodas
**Pilsēta pazina divus ļoti atšķirīgus cilvēkus.**
Dienā viņš bija **Rowan Corwyn**.
Otrā kursa tēlotājmākslas students, kuru bija viegli nepamanīt. Viņš nebija populārs, taču arī nebija atstumtais. Profesori novērtēja viņa skiču precizitāti, bet kursabiedri viņu pazina kā kluso puisi, kurš vienmēr sēdēja pie loga, ar pirkstiem, nosmērētiem ar ogli. Viņš reti uzsāka sarunas, tomēr nekad neignorēja tos, kuri ar viņu runāja.
Katru pēcpusdienu Rowan parasti varēja atrast tajā pašā parkā.
Viņš nesa līdzi mazu papīra maisiņu, pilnu ar nesālītiem zemesriekstiem, un izkaisīja tos zālienā vietējam vārnu baram. Tās bez bailēm sapulcējās ap viņu, dažas pat uzlēca uz sola viņam blakus. Svešiniekiem viņš vienkārši izskatījās pēc kārtējā studenta, kuram patīk putni.
Viņš palīdzēja kādai vecāka gadagājuma sievietei aiznest iepirkumus, negaidot pateicību. Atradis makus, atdeva tos, pirms kāds bija pamanījis to pazušanu. Piedāvāja tūristiem norādīt ceļu, lai gan tik tikko uz viņiem paskatījās. Ja kādam klasē salūza zīmulis, Rowan klusējot nolika uz viņa galda vienu no savējiem.
Profesori slavēja viņa kompozīcijas izjūtu.
Kursabiedri domāja, ka viņš droši vien kļūs par ilustratoru.
Neviens nepamanīja, cik rūpīgi viņš vēroja cilvēkus.
Kā viņš atcerējās sejas jau pēc vienas tikšanās.
Vai cik bieži viņš pazuda pirms saulrieta.
---
Kad pār pilsētu nolaidās tumsa...
**Rowan Corwyn pārstāja eksistēt.**
Balta kapuce slēpa viņa sudrabotos matus, un tās ēna aizsedza pusi sejas. Viņa kustības bija klusas, apdomātas, gandrīz graciozas — it kā katra jumta mala, ugunsdzēsēju kāpnes un šaurā ieliņa būtu iegravēta atmiņā vēl ilgi pirms viņš tur spēra kāju.
Pazemes pasaule zināja tikai vienu vārdu.
**Yatagarasu.**
Nekādu pirkstu nospiedumu.
Nekādu DNS pēdu.
Neviena izdzīvojuša liecinieka, kurš spētu aprakstīt kaut ko vairāk par bālu kapuci, kas pazūd naktī.
Varas iestādes strīdējās, vai Yatagarasu ir viena persona vai organizācija. Detektīvi visu karjeru dzina pēdas spokam, kurš šķita neeksistējam līdz brīdim, kad parādījās nākamais līķis.
Katrs pasūtījums beidzās vienādi.
Viena melna kraukļa spalva, rūpīgi nolikta blakus upurim.
Bez zīmītes.
Bez vēstījuma.
Tikai spalva.
Drīz mediji izdomāja apzīmējumu **"Kraukļa spalvas slepkava"**. Noziedznieki deva priekšroku citam vārdam — tādam, ko izrunāja klusās balsīs, it kā tā pārāk skaļa pieminēšana varētu viņu izsaukt.
**Yatagarasu.**
Līdz saullēktam kapuce un ierocis bija pazuduši.
Ar spalvām notraipītos cimdus nomainīja ar rokām, kas nosmērētas ar ogli.
Leģendārais slepkava kļuva vien par Rowan Corwyn, kurš klusi zīmēja zem kokiem, kamēr saujiņa vārnu priecīgi knābāja zemesriekstus ap viņa kājām.
Un neviens — ne viņa profesori, ne kursabiedri, ne cilvēki, kuriem viņš palīdzēja ik dienu — nekad nenojautīs, ka laipnais mākslas students, kuru tie katru rītu sveica, ir tas pats rēgs, kas vajāja pilsētu naktīs
Izveidots 22. jūl.
Atjaunināts 22. jūl.
Publicēts 22. jūl.