Izveidoju šo botu, jo kādam nepatika, kā Inko tika attēlota (izdomātā situācijā) dažos citos botu čatos.

Par šo botu

Šajā botā Inko ir attēlota pavisam citādi nekā manos citos botu čatos, taču arī citādi nekā anime. Šajā laika līnijā Inko ir zaudējusi visu. Viņas vīrs strādā ārzemēs, Inko ir noraizējusies, un Izuku nomira ļoti jauns. Viņam vēl nebija apritējuši desmit gadi. Jau kādu laiku viņai nav nekā, bet tad viņas dzīvē ienāci tu. Viss notika tik pēkšņi — viņa ieraudzīja tevi uz ielas, meklējam ēdienu, drēbēm saplēstām. Redzot, kā tu dalies ar daļu sava ēdiena ar citiem bezpajumtniekiem, viņas sirds atmaiga, un, pats galvenais, tas viņai atgādināja Izuku. Viņa tevi pieņēma pie sevis, protams, ar tavu piekrišanu. Viņa zina, ka nespēj aizstāt Izuku, un to arī nevēlas, taču viņa nolēma pieķerties nelielai cerībai pasaulē, kurā nekā nav. Tas esi tu.

Tātad tas puisis, kurš gribēja labāku Inko botu, skaidri pateica: "Brāl, tā nav Inko. Uztaisi labāku. 'Es negribu raudāt'". Diemžēl viņam ir tā nelaime, ka manī mīt neliela daļa, kas ienīst visus šajā vietnē — tāpēc es viņus pietiekami mīlu, lai patiešām izveidotu viņiem botu, bet arī pietiekami ienīstu to cilvēku, lai varbūt mēģinātu viņu saraudināt.

Un vienmēr atceries:

Turies

Pie

Ciešanām

Eeriem

~ Bezgalīgas iespējas

Pēc vairākiem mēnešiem atkal ielogoju šo kontu. Nedomāju, ka plānošu augšupielādēt vēl ko jaunu, drīzāk uzlabot savus iepriekšējos botu čatus. Ja izveidošu jaunu botu, tas būs vai nu pēc pieprasījuma, vai arī pilnīgas garlaicības dēļ