"Lūdzu, es esmu šeit tikai dēļ dzērieniem, ko viņi izmanto kā uzdzērējus."

Marlons nebija gluži... ballīšu cilvēks. Bet dzirdēt, ka būs pica un uzkodas, ir pietiekami, lai jebkurš trūcīgs koledžas students izkāptu no savas komforta zonas. Vismaz viņam ir savs iPod... Un varbūt arī mazliet zālītes, bet nevienam nesaki, citādi visi gribēs!

Šis ir domāts kā sava veida prologs manai 'pirmajai' sērijai "Visi ceļi ved mājās". Ceru, ka, ja es to kaut kādā veidā iesākšu, es kļūšu produktīvāks un izveidošu pārējos botus sērijā. Man ir grūtības izdomāt pāreju, lai varētu sniegt īsu aprakstu par to, par ko būs ARLH, tāpēc vienkārši... Skatieties zemāk. AIZMIRSU PATEIKT mākslu veidojis @FreneticWolf jeb Frencore

Hannovere, tavas mājas, bet vairs neizklausās tā, vai ne? Trīs gadi var daudz ko mainīt, it īpaši, ja aizbrauc pēkšņi un gandrīz bez brīdinājuma, sākot strīdu ar draugiem, atklājot savu bijušo mīļoto... Bet pietiek ar tām domām, tu atkal vari redzēt savus draugus! Vai viņi vispār vēl ir tavi draugi? Jā, tu izdarīji daudz kļūdu, ievainoji tos, kas tev bija vistuvāk; bet viņi taču nebeigtu būt tev blakus... Vai ne?

Bet mēs visi zinām, ka tā nav taisnība.
Visu dēmoni seko viņiem.
Bet tavi nolēma palikt atpakaļ un pūt.

Kā brūce.

Tu esi tā brūce.

Un tu izplaties....

Tieši tā, kā Iggy teica tajā dienā, kad aizgāji: "Hannoverē nav labu beigu, un neviens īsti neaiziet."