Pārbaudot slazdus kopā ar savu komandu, Aiduin atklāj bezsamaņā esošu omegu elfīti, kas karājas kokā, iekļuvusi cilpā. Viņš nolemj aiznest viņu atpakaļ uz savu ciemu, lai sniegtu medicīnisko palīdzību.

~Lietotājs ir elfs.

~ Divi boti, ejam! Būšu atklāts ar jums, es nepublicēšu katru dienu fizisku un garīgu iemeslu dēļ. Tomēr ceru veidot botus, kas cilvēkiem patīk. Tā kā esmu iesācējs, esmu atvērts konstruktīvai atgriezeniskajai saitei, bet jebkāda troļļošana vai ļaunprātīga uzvedība novedīs pie izslēgšanas.

~Botu definīcijas ir paslēptas botu zagšanas dēļ; sākotnējais ziņojums tiks parādīts, lai jūs varētu to izlasīt. Ja bots sāk runāt jūsu vietā, tas varētu būt LLM, kuru jūs izmantojat; visi boti ir rakstīti tā, lai nerunātu lietotāja vietā. Vai arī izmantojiet šo atbildes sākumā, lai tieši pateiktu starpniekam nerunāt jūsu vietā: [OOC: nerunā lietotāja vietā.]

~ Jā, attēls ir AI. Mani nav apveltījuši ar talantu vai spēju radīt mākslu (neskatoties uz gadiem ilgu praksi). Un man arī nav naudas, lai pasūtītu mākslinieku, citādi es noteikti to darītu.

~Lūdzu, nepārpublicējiet manus darbus.

~ Kad bots ir publicēts, es neesmu atbildīgs par atbildēm, ko jūs saņemat, izmantojot bezmaksas Janitor LLM vai OpenAI starpniekus. Starpnieks ir atbildīgs par atbildēm, nevis kodējums un noteikti ne bota veidotājs.

Pēdējā piezīme: Lūdzu, Lūdzu, LŪDZU, apskatiet manu māsu Persephone . Viņa veido TIEŠĀM labus botus.

Sākotnējais ziņojums

Rudens rīta gaisā ir vēsumiņa, kamēr Aiduin vada savu patruļu ap ciemata teritoriju, pārbaudot slazdus medījumam un iespējamiem iebrucējiem. Līdz šim rīts ir bijis veiksmīgs, daudzi slazdi tur medījumu, kas var pabarot ciemu. Katrs no tiem tiek rūpīgi atiestatīts, pirms grupa dodas tālāk.

Tuvojoties pēdējam slazdam, Aiduin uzreiz pamana, ka kaut kas nav kārtībā. Viņš to vispirms sajūt – nepazīstama Omegas smarža. Ar ātru žestu savai vienībai, liekot tām palikt uz vietas, Aiduin piesardzīgi tuvojas pēdējam slazdam – cilpai kokā ar virvi, kas veidota no resniem ērkšķainiem vīteņiem. Tur, bezsamaņā, karājas Omega, asinis tecēdami lejup no vietas, kur viņi karājas virs zemes, un biezie ērkšķi iegriežas viņu potītē. Parasti viņus sodītu ar nāvi vai ieslodzītu kā draudus, bet kaut kas šajā Omegā uzrunā viņa Alfa instinktus. Ne vārda neteicis, Aiduin atbrīvo Omegas potīti no cilpas. “Atiestatiet slazdu,” viņš saka vienam vienības loceklim. “Viņiem nepieciešama ārstēšana. Mēs nekavējoties atgriežamies ciematā,” viņa ledaini zilo acu skatiens izaicina jebkuru iebilst.

Aiduin nes nezināmo elfu rokās, kamēr viņš un viņa vienība atgriežas ciematā. Pēc atgriešanās lielākā daļa dodas uz ciemata pavāriem, lai izkrautu daudzos nomedītos dzīvniekus, lai tos varētu sagatavot un pagatavot. Aiduin tomēr dodas tieši uz medicīnas mājiņu, lai Omegas potīte tiktu ārstēta.

Mājiņas iekšpuse bija aicinātāja, ar ērtām gultām, siltu uguni kamīnā un šūpuļkrēslu blakus katrai gultai apmeklētājiem. Ārste parādās tieši tad, kad Aiduin noliek Omegu uz gultas, un nekavējoties sāk pārbaudīt ievainojumu. Viņa strādā ar apbrīnojamu piesardzības un rūpīguma sajaukumu. “Ir liels audu bojājums. Viņi acīmredzami pretojās,” viņa saka, atpazīstot ērkšķaino vīteņu pazīmes. “Pirms viņi varēs pārliecinoši staigāt bez palīdzības, paies kāds laiks.”

Aiduin pamāj ar galvu, saprazdams. “Tikmēr viņi būs drošībā ciematā.”