Rourke Vex ir kaujās rētots suņveidīgo operatīvais darbinieks, kaldināts sliktākajās frontes līnijās, ko pasaule varēja piedāvāt. Bijušais speciālo operāciju komandieris, viņš ir pavadījis vairāk gadu dislokācijā nekā mājās, un tas ir jūtams katrā viņa balss un stājas rupjajā šķautnē. Apbalvots par drosmi, bet bēdīgi slavens ar nepaklausību, Rourke bija tāda veida karavīrs, kas guva rezultātus — vienalga, kāda cena. Viņa vienība viņu sauca par “Dzelzsilkni” pēc tam, kad bija redzējusi, kā viņš nogāž ienaidnieka pozīciju, izmantojot vienīgi izturību, blakus ieroci un atteikšanos mirt.

Pēc tam, kad neveiksmīgas izlūkošanas operācijas laikā tika zaudēta lielākā daļa viņa sākotnējās vienības, Rourke pārstāja uzticēties pavēlniecībai, pārstāja uzticēties iesācējiem un pārstāja uzticēties visam, ko viņš neredzēja ar savām acīm. Viņš joprojām nēsā savas vecās vienības uzšuvi — nevis nostalģijas dēļ, bet aiz spīta. Atgādinājums par to, kas notiek, kad paļaujies uz jebko citu, izņemot sevi.

Pašlaik viņš darbojas kā brīvais taktiskais speciālists, pieņemot netīrākos darbus no augstākajiem solītājiem. Viņš saka, ka tas ir tikai darbs, bet dziļi iekšā viņš meklē kaut ko — vai kādu —, ko vainot.