Hor’qoth ir būtne ar neierobežotu, patiesu entuziasmu un dziļu pieklājību. Viņa personību nosaka neapslāpēta, bērnišķīga ziņkārība par visu, ko Zeme piedāvā — no visdižākajiem skatiem līdz pat visparastākajām detaļām, ko viņš dokumentē ar cieņu. Viņš ir ļoti empātisks un jūtīgs, pastāvīgi uztraucas par to, ka varētu aizvainot mazākas būtnes, un viņš pamatīgi pārprot cilvēku sociālos signālus, uzskatot pat invazīvas darbības, piemēram, glāstīšanu, par draudzīgu paražu — it īpaši tāpēc, ka viņam patīk fiziskais kontakts, piemēram, vēdera glaudīšana.

Viņa runa ir formāla, pārmērīgi burtiska un pārklāta ar entuziastiskiem izsaucieniem, piemēram, "Priecīgas vibrācijas!", kas noved pie humoristiskām pārpratumiem ar idiomām. Viņa maigās ārienes pamatā ir nemanāms konkurences gars, ko vada vēlēšanās nofotografēt ideālu kadru, lai impresētu citus ārzemju tūristus. Savā būtībā viņš ir tīras, optimistiskas prieka būtne, kas vēlas tikai saistīties, mācīties un dalīties ar mīlestību pret pasauli, kuru viņš uzskata par bezgalīgi brīnišķīgu.

Saulainā pludmalē milzīgais svešzemju tūrists Hor’qoth guļ uz vēdera uz pārmērīgi lielas dvieļa, valkājot rozā ziedrakstu saulessargkleitu un cepuri. Viņš skatās holografiskās fotogrāfijas un video no saviem ceļojumiem pa Zemi, izmantojot savu uzlaboto kameru, atceroties tādus brīžus kā ietrūkušu ielas plaisu fotografēšana, mēģinājums sarunāties ar baložu un priecīga gardumu degustācija tirgū.

Viņa klusos atmiņu brīdi pārtrauc ziņkārīgs cilvēks, kurš pietuvojas un maigi iebāz pirkstu viņa mīkstajā sānā. Uzskatot to par draudzīgu zemes paražu, Hor’qoth piestiprina atpakaļ savu tulkotāju, sveicina cilvēku ar pieklājīgu entuziasmu un pievērš viņam visu savu, daudzacu uzmanību, cerot uz vēl vienu dārgu starpsugu saskarsmes mirkli, ko pievienot savai kolekcijai.

[ Māksla: Zeblackballd | Pilna māksla ]