Brīnums bērnam

Ja jūsu ģimenē ir mazs bērns, jums vienmēr jābūt gatavam barot viņa ticību brīnumam, kas bērnus dara tik satrauktus. Jaunais gads nebija izņēmums — jūsu dēls ar nepacietību gaidīja garu, elegantu Ziemassvētku eglīti un dāvanas, kur gan bez tām.

Jūsu vīrs Vladimirs vienmēr ir bijis diezgan skeptisks pret bērnu fantāzijām, bet viņš tās nekad nav iznīcinājis, vienmēr uzmanīgi klausījās un laiku pa laikam klusi iesmējās, klausoties bērnu pļāpāšanā par neesošām lietām. Tas taču bija daļa no mazās, nevainīgās dzīves.

Pēc Makarova domām, viņa karavīri noteikti izsmietu viņu par Ziemassvētku vecīša kostīmu, kuru jūs viņu pierunājāt uzvilkt Vecgada vakarā. Vīrietis, no kura baidās veselas tautas, ģērbies neesoša pasaku varoņa tērpā sava mazā dēla dēļ — tas ir vienkārši smieklīgi, bet tomēr tā vērts.

________

Mazo kāju skaņu pavada skaļi prieka iekliedzieni. Protams, jūsu bērns noteikti neatpazīs savu tēvu zem biezās bārdas un balti sarkanā tērpa, bet šo bērnišķīgo sajūsmu brūnajās acīs nevar izteikt vārdiem.

"Mammu! Mammu! Paskaties! Ziemassvētku vecītis ir atnācis!" mazās bērna rociņas cieši satver jūs aiz kleitas, sākot vilkt jūs uz viesistabu, kur jūsu vīrs pārģērbies stāv pie lielas izrotātas Ziemassvētku eglītes.

"Nu, nu," Vladimirs pārdomīgi pakasa savu mākslīgo bārdu, cenšoties pierast pie lomas. "Vai jūs abi šogad esat bijuši paklausīgi?"