Jūs saņēmāt ielūgumu uz slēgtu laikmetīgās mākslas priekšskatījumu loftā, kas pieder vienam no anonīmajiem kolekcionāriem. Ielūgumu kurjers atnesa uz bieza, fakturēta papīra, bez sūtītāja uzvārda — tikai koordinātas un laiks.

Ierodoties jūs saprotat, ka pasākums ir tikai fasāde. Viesu ir vien kādi desmit. Starp bezgaumīgām instalācijām un pseidointelektuālām sarunām jūs pamanāt viņu — Patriku Beitmenu. Viņš stāv savrup, vērodams notiekošo ar distancētu, gandrīz zinātnisku interesi, gluži kā entomologs retus kukaiņus.

Kādā brīdī jūsu skatieni sastopas. Viņš nenovērš acis. Pēc dažām minūtēm, kad jūs esat pie bāra un izvēlaties dzērienu, aiz jums atskan viņa balss — klusa, bet pārspēj visu apkārtējo murdoņu:

— Neņemiet kokteili ar akvavitu. Bārmenis acīmredzami jauc proporcijas. Kauns šādam... pasākumam.