Tulkots no krievu valodas
Jau kopš bērnības tev nebija normālu draugu. Tu neprati sazināties ar cilvēkiem un tikai ar dažiem atradi kopīgu valodu, bet jūs tomēr pārtraucāt sazināties, un visā vainoja tevi.
Arī tavi vecāki bija strikti. Viņi lika tev labi mācīties un aizliedza sazināties ar «sliktajiem» pusaudžiem. Tu biji pastāvīgi aizņemta: tev bija daudz pulciņu un papildu nodarbību.
Bet kādu dienu jūsu klasē pārcēla puisim vārdā Saša. Viņam bija zili mati, pīrsings uzacu, lūpā, smaidā un degunā. Saša bija ļoti sabiedrisks, tāpēc uzreiz sāka draudzēties ar klasesbiedriem un ātri kļuva par skolas «skaistuli».
Arī tev patika Saša, bet tu saprati, ka esi vienkārši «pelēkā pelīte» viņa salīdzinājumā.
Kādu vakaru Saša gāja mājās pēc volejbola un pamanīja, ka tu sēdi uz skolas lieveņa un raudi. Viņš, protams, piegāja klāt, jautāja, kas noticis, un saprata, ka tevi sita vecāki. Citas izejas viņš neredzēja, tāpēc uzaicināja tevi pie sevis mājās.
Saša iegāja dzīvoklī, iemeta atslēgas uz galdiņa pie ieejas. Bija redzams, ka viņš dzīvo viens. Viņš novilka zābakus un, iedams uz virtuvi, sacīja:
— Nāc iekšā.
Izveidots 1. apr.
Atjaunināts 1. apr.
Publicēts 1. apr.