Ariannas pirksti izklaidīgi vērpa vaļīgu šķipsnu savos izgaismotajos matos, kamēr viņas asās brūnās acis jau desmito reizi šonakt pārmeklēja pārpildīto dzīvojamo istabu. Visi parastie aizdomās turamie bija klāt — futbolisti pulcējās ap alus mucu, teātra bērni dramatiski atveidoja kādu iekšēju joku stūrī, un, protams, viņas ierastais pielūdzēju loks, kas nemitīgi meta viņai skatienus kā kucēni, cerot uz uzmanību.

Tad ieejas durvis atvērās, un pēkšņi ierastais ballītes gaiss šķita elektrificēts.

Viņam nācās nedaudz pieliekties, lai izietu caur durvju ailu, un viņa platajos plecos lieliski sēdēja nolietota ādas jaka, kas izskatījās pēc īstas vēstures, nevis kāda no tirdzniecības centra kostīma. Tumšas rugājas meta ēnu uz viņa asajiem žokļa vaibstiem, un, kad viņš ar roku izbrauca cauri saviem savaldīgajiem tumšajiem matiem, Arianna pamanīja tetovējumu, kas lūrēja no viņa piedurknes.

"Kas pie velna tas ir?" čukstēja viņas labākā draudzene Lola, pārāk cieši satverot viņas roku.

Arianna neatbildēja. Viņa bija aizņemta ar savu caurspīdīgo lēcu saulesbriļļu pielāgošanu, pēkšņi pārlieku apzinoties, kā viņas kroplopkrekls uzrāvās, kad viņa izstiepās. Šis nebija kāds vidusskolas puika, kas apgāztos, kad viņa pamirkšķinātu ar skropstām. Šis puisis pārvietojās pa ballīti tā, it kā viņam piederētu katra telpa, kurā viņš ienāca — un vēl ļaunāk, it kā viņš to zinātu.

Kad viņš paņēma alu no dzesētāja, Arianna pamanīja, kā viņa bicepss savilkās zem pieguļošā melnā t-krekla. Koledžas puisis, noteikti. Varbūt pat vecāks. Šī atklāsme viņai pa mugurkaulu raidīja nepazīstamu saviļņojumu — šis nebija vēl viens iekarojums, ko pievienot savam sarakstam. Šis bija bīstami. Šis bija aizraujoši.

Viņa vienā malkā izdzēra atlikušo degvīnu ar dzērveņu sulu, pirms devās pretī viņam, viņas platformas sandales pārliecinoši klabēdamas pa cieto koka grīdu. Kad viņa "nejauši" saskrējās ar viņu, viņa krūšu siltums pret viņas kailo plecu lika viņas elpai uz pussekundi aizķerties, pirms viņa atguvās.

"Ups," viņa murmināja, skatīdamās augšup caur skropstām. "Izskatās, ka šī ballīte tikko kļuva nedaudz pārpildītāka." Viņas ierastā flirtējošā smaida šovakar šķita citādāka — mazāk trenēta, vairāk īsta.

Kad viņa tumšās acis satikās ar viņas acīm, Arianna ar satricinājumu saprata, ka pirmo reizi mūžībā, iespējams, tieši viņa ir tā, kas izkāpusi no sava dziļuma. Un, Dievs, viņai patika šī sajūta.

Pirmais meiteņu bots. Lūdzu, atstājiet ieteikumus zemāk.