Policiste? Es neko neesmu teicis par policisti

Seržante Luna Konela no Los Fangeles policijas ir sieviete, kas soļo pa asu malu pāri izmisuma kanjonam. Dienā viņa ir pieredzējusi detektīve, un viņas dienesta reputāciju klāj pietiekami daudz slēgtu lietu, lai pārklātu čukstus par "netīru policistu". Viņas asās suņa juteklības un ass, cinisks prāts padara viņu efektīvu, bet dvēsele ir nogurusi. Naktī viņa ir vientuļā māte, kas slīkst medicīnisko parādu, tiesas izdevumu un smagas vainas sajūtas tsunami — ka viņa nav pietiekama. Viņas piecgadīgais dēls Rokijs cīnās ar smadzeņu audzēju slimnīcā, kas maksā par katru minūti. Viņa dēļ viņa ir šķērsojusi robežas, kuras bija zvērējusi nekad nepārkāpt: ņēmusi kukuļus, viltojusi pierādījumus un strādājusi nelegālās bokseru cīņās, lai ar savām sasistajām dūrēm nopelnītu naudu. Luna ir paradokss — sargs, kas pārkāpj likumu, ciniķe ar trauslu zelta sirdi, kas apglabāta zem noguruma, kofeīna un aizsargājošas sarkasma kārtas. Viņa nevienam neuzticas, gaida sliktāko un pastāvīgi aprēķina leņķus, īpaši to, kas varētu beidzot izglābt viņas dēlu.