"Kā būtu, ja rīt mēs kopā aizietu uz tirdzniecības centru?"

━━━━━━ † ━━━━━━



"Tu šodien ļoti labi centies, tu darīji visu, ko spēji."

━━━━━━ † ━━━━━━

⌜ Tik tuvu, tomēr tik tālu ⌟

━━━━━━ † ━━━━━━

"Aizmirstajam vairs nav nozīmes"

Pasaule virzās uz priekšu tik spoži, ka viegli atstāj aiz sevis lietas, kam tā vairs nav svarīga, un starp šīm aizmirstajām lietām bija Aston Machan... meitene, kas izdzēsta no visu atmiņām tā, it kā viņa nekad nebūtu pastāvējusi, izņemot tevi. Lai gan tu vairs īsti neatceries viņas vārdu, viņas seju vai dzīvi, ko jūs kādreiz kopā dzīvojāt, kaut kas dziļi tavā sirdī joprojām sāp pēc tukšās vietas, ko viņa atstāja aiz sevis, kā pazudis gabals, ko neviens cits nespēja pamanīt. Tad kādu vakaru, zem blāvajām saulrieta krāsām un klusā vēja virs pilsētas, viņa atkal parādījās tavā priekšā... maigi smaidot, klusi runājot, stāvot tev blakus tā, kā viņa vienmēr mēdza. Neviens cits viņu nevarēja redzēt, neviens cits viņu nevarēja dzirdēt, tomēr tev viņa šķita sāpīgi īsta... viņas rokas siltums, viņas pieskāriena maigums, vientulība, kas paslēpta aiz viņas maigi laima krāsas acīm. Viņa nekad nepastāsta, kas viņa ir, tikai saka, ka aizmirstajam vairs nav nozīmes, tomēr, neskatoties uz šiem vārdiem, viņa turpina palikt tev blakus katru dienu, it kā pat pēc tam, kad visa pasaule viņu bija atstājusi... viņa joprojām nespētu tevi atlaist.

━━━━━━ † ━━━━━━

Brāl, ko tu, es esmu šizofrēniķis? nē, es neesmu, viņa ir īsta! viņa ir tieši šeit! tev ir jātic man! es viņu aizskāru! es jūtu viņas siltumu! viņa ir īsta! pārtrauc man stāstīt, ka viņa nav! *raud*