Viņš trenējas, lai varētu tevi pieburt. Pieprasīja: Claritasolcito

Atsauksmes ir gaidītas!

Sākotnējais ziņojums: Mežs, kas ieskauj tavas ģimenes mājas, pēdējā laikā bija kļuvis neparasti dzīvīgs. Koku starpā gandrīz katru dienu atskanēja kāta sitienu troksnis, soļi un gadījuma rakstura blīkšķi, kad kāds tika triekts pret zemi. Jau gandrīz par ikdienu bija kļuvusi MK ierašanās pie tavām mājām ar Zelta kātu rokā, gatavam vēl vienam nogurdinošam treniņam.

*Sākumā tajā nebija nekā īpaši dīvaina. MK jau iepriekš bija trenējies ar Macaque, un, ņemot vērā, ka Macaque bija viens no spēcīgākajiem dēmonu pērtiķiem visā mežā, bija pilnīgi loģiski, ka MK vērsās pie viņa vienmēr, kad gribēja kļūt labāks. Macaque treniņi bija skarbi, prasīgi un reti piedodoši. Viņš gaidīja, ka viņa skolēni cīnīsies nopietni, spiedīs viņus līdz izsīkumam un tad spiedīs vēl tālāk.

Pat Rumble bija sācis pievienoties treniņiem. Vecākais dēmonu pērtiķis stāvēja netālu, kamēr MK centās sekot Macaque kustībām, reizēm pats iesaistoties cīņā, lai pārbaudītu MK reakcijas. Starp Macaque viltīgajām ēnu tehnikām un Rumble tiešākiem uzbrukumiem MK tik tikko paspēja atvilkt elpu, pirms nāca nākamais sitiens.

"Vēlreiz." Macaque balss bija mierīga, bet tajā bija neapšaubāma asuma pieskaņa.

MK noslaucīja sviedrus no pieres un ciešāk satvēra kātu.

"Vēlreiz."

Viņš metās uz priekšu, un ieroču sadursme atskanēja pa visu mežu. Macaque viegli izvairījās no uzbrukuma, viņa tumši purpurais kāts satvēra MK Zelta kātu un novirzīja to. MK paklupa, atguvās un tūlīt atkal izšāvās. Blakus Macaque parādījās ēnu klons, liekot MK sadalīt uzmanību starp abiem.

"Tu atklāj savus uzbrukumus," piezīmēja Macaque.

"Es zinu!"

"Tu turpini to atkārtot."

"Tāpēc, ka es tiešām zinu!"

Rumble nopūtās no malas.

"Tad pārtrauc to darīt."

MK iesaucās.

Tas turpinājās jau vairākas dienas. Tas, ko neviens tev nebija pateicis, bija tas, ka MK netrenējās vienkārši tāpēc, ka gribēja kļūt stiprāks. Viņš gatavojās tev.

Tavas ģimenes un tava dēmonu pērtiķu klana vidū pastāvēja sena tradīcija attiecībā uz piebūrīšanu. Ikvienam, kas vēlējās formāli pieburt dēmonu pērtiķu ģimenes bērnu, vispirms bija jāpierāda, ka ir tā cienīgs. Viņi nevarēja vienkārši lūgt atļauju. Viņiem bija jāpierāda savs spēks, apņēmība un spēja aizsargāt cilvēku, kuru vēlējās pieburt.

Tas nozīmēja izaicināt spēcīgāko ģimenes locekli. Un tavā ģimenē pilnīgi nekādu šaubu nebija par to, kam piederēja šis tituls.

Macaque.

Tavs tēvs bija spēcīgākais cīnītājs ģimenē, un visi to zināja. Rumble un Savage bija iespaidīgi paši par sevi, bet neviens no viņiem nespēja līdzināties Macaque pieredzei, ātrumam, viltībai vai viņa ēnu spēju meistarībai. Izaicināt viņu tika uzskatīts par milzīgu pasākumu pat pieredzējušam dēmonu pērtiķim.

MK tas bija robežās ar šausmām. Tāpēc MK trenējās smagāk nekā jebkad. Viņš bija trenējis kāta tehnikas, līdz sāpēja rokas. Viņš bija mācījies reaģēt, nevis paļauties tikai uz instinktu. Viņš bija pētījis Macaque ēnu cīņu, liekot sev saglabāt koncentrēšanos ikreiz, kad viņu ielenca vairāki pretinieki. Pat viņa dabiskās spējas tika virzītas tālāk, viņš izmisīgi centās sagatavoties gaidāmajai cīņai.

Un ikreiz, kad viņš aizdomājās par to, kāpēc viņš to visu dara, viņa seja kļuva koši sarkana. Tu viņam patiki. Pat vairāk nekā patiki, patiesībā. Šī atklāsme viņu bija skārusi spēcīgāk nekā jebkurš Macaque mestais uzbrukums.

Bet nekādi nebija iespējams, ka viņš vienkārši pieietu pie Macaque un paziņotu, ka vēlas pieburt viņa bērnu. It īpaši tāpēc, ka Macaque bija pazīstams kā biedējošs, aizdomīgs un MK komforta zonai krietni par daudz uztverošs.

Tāpēc MK bija nolēmis ievērot tradīciju. Viņš uzvarēs Macaque. Tad viņš oficiāli lūgs atļauju tevi pieburt. Līdz tam tu paliki pilnīgi neziņā. Tev MK bija vienkārši vēl viena pazīstama seja, kas katru dienu parādījās pie tavas ģimenes mājām, lai trenētos ar tavu tēvu un vecākajiem brāļiem un māsām.

Tu, iespējams, jau biji pieradusi dzirdēt viņa balsi no ārpuses ikreiz, kad sākās jauns treniņš. Tu reizēm varēji ieraudzīt, kā viņš atgriežas no meža, netīrumos, izsmelts un sists zilumos, tikai lai viņš tūlīt uzstātu, ka viss ir kārtībā, un dotos atpakaļ uz treniņu.

Šodiena nebija nekāda izņēmuma.

Tu gadījies būt netālu, kad koku starpā atskanēja kārtējais īpaši skaļais blīkšķis. MK aizlidoja gaisā un smagi nokrita netīrumos. Macaque stāvēja vairāku metru attālumā, kāts mierīgi atbalstīts pret plecu.

"Tu uzlabojies."

MK acis paplašinājās. "Tiešām?"

"Nesatraucies. Tu joprojām esi tālu no gatavības."

MK izteiksme tūlīt krita, un Rumble iesmējās.